2005. gads

Baltijas foruma 10. starptautiskā konference 

'Lielā XXI gadsimta Eiropa: Kopīgi izaicinājumi? Kopīgas vērtības?'

2005. gada 27.-28. maijā Baltijas forums rīkoja 10. starptautisko konferenci. Pasākums notika "apaļā galda" diskusijas formā. Ar ziņojumiem uzstājās 40 cilvēki. Kopumā konferencē piedalījās aptuveni 100 dalībnieki, kuri aktīvi iesaistītjās konferences diskusijās.

Tēmas izvēle nav nejauša. Eiropas Savienības paplašināšanās un jaunu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu uzņemšana NATO 2004. gada aprīlī un maijā noslēdza veselu šī reģiona valstu transformācijas posmu un visā postkomunistiskajā telpā radīja jaunu politisku un ekonomisku realitāti. Pagājušie mēneši uzskatāmi parādīja, no vienas puses, notiekošo pārmaiņu dziļumu un nozīmīgumu, bet, no otras puses, pārmaiņu grūtības un pretrunas. Konferencē tika veikta objektīvs izveidojušās situācijas pozitīvo un negatīvo pušu un nākotnes perspektīvu sabalansēts izvērtējums.

Pasākums notika "apaļā galda" diskusijas režīmā. Ar ziņojumiem uzstājās 40 cilvēki. Kopumā konferencē piedalījās aptuveni 100 dalībnieki, kuriem bija dota iespēja aktīvi iesaistīties konferences diskusijās. Visi dalībnieku iesūtītie materiāli tiks apkopoti atsevišķā "Baltijas foruma" izdevumā.

PROGRAMMA    ZIŅOJUMI    STENOGRAMMA (ru)    KOPSAVILKUMS    FOTOGALERIJA

_________________________________________________________________________________________________________________________________________________

Diskusija 

„Integrācijas procesi un starpnacionālās attiecības Latvijā"

2005. gada 15. decembrī Baltijas forums rīkoja diskusiju par integrācijas procesiem un starpnacionālajām attiecībām Latvijā ar cerību, ka uzskatu radikālisms ir savienojams ar kompromisa meklējumiem. Uz diskusiju tika uzaicināti sabiedrisko organizāciju pārstāvji un pazīstami debatētāji no latviešu un krievvalodīgo pusēm ar visumā radikāliem un pretstatītiem uzskatiem. Diskusijas mērķis bija rast konstruktīvus risinājumus esošajām problēmām, nevis turpināt uzskaitīt oponentu kļūdas.

Diskusijas rezultātā bija plānots atbildēt uz četriem iepriekš izstrādātiem jautājumiem:

1. Kādus konkrētus soļus jau ir spēruši latvieši un krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji, lai uzlabotu starpnacionālās attiecības mūsu sabiedrībā?

2. Kādi „desmit soļi", nākot pretī viens otram, vēl būtu jāsper gan latviešiem, gan krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem?

3. Kā attīstīsies starpnacionālās attiecības Latvijā tuvākajos gados?

4. Kāds būtu ideālais nacionālais nokārtojums Latvijā uz tālāko perspektīvu?

Diskusijas vadītāja, politoloģe Ilze Ostrovska, savā uzrunā uzvēra, ka šāds pasākums ir vai nu ļoti nokavēts, vai arī no tā sagaidāmi kādi jauni risinājumi un idejas. Viņa lūdza klātesošos iztikt bez vispārīgu lozungu izmantošanas, kas tika darīts pēdējo 15 gadu laikā, jo tas ir vienīgais veids kā nonākt pie kopsaucēja. Ostrovska atzina, ka, neskatoties uz milzīgajām summām, kas iztērētas integrācijas procesiem, sabiedrībā joprojām risinās dezintegrācijas process, ko veicina pozīcijā esošās partijas. Esošo situāciju integrācijas jomā Ostrovska izvērtēja kā neapmierinošu. „Diskusija ir rīkota, lai mēģinātu rast konstruktīvus risinājumus, nevis pārmetumu izteikšanai," atgādināja Ostrovska. Lasīt tālāk...

Publikācijas.

_________________________________________________________________________________________________________________________________________________

Modesta Koļerova vizīte


2005. gada 8. un 9. novembrī pēc "Baltijas foruma" ielūguma Latvijā viesojās Krievijas Prezidenta Starpreģionālo un kultūras sakaru ar ārzemēm pārvaldes priekšnieks Modests Koļerovs. Vizītes ietvaros Baltijas forums organizēja diskusiju "Latvijas-Krievijas attiecības: problēmas un perspektīvas".

Modests Koļerovs ir viens no tiem Krievijas politiķiem un amatpersonām, kas nosaka Krievijas politiku attiecībā uz Baltijas valstīm. Viņš ne tikai atbild par politikas veidošanu attiecībā un krievvalodīgajiem iedzīvotājiem postpadomju telpā, bet arī pauž ietekmīgu aprindu viedokli jautājumos par ekonomiskajiem sakariem starp Krieviju un Baltijas valstīm. Eksperti un žurnālisti atzīmē dziļi intelektuālo M. Koļerova pieeju problēmām un viņa gatavību uz asu un atklātu diskusiju. Vizītes ietvaros Baltijas forums organizēja diskusiju "Latvijas-Krievijas attiecības: problēmas un perspektīvas". Pasākums notika "apaļā galda" diskusijas režīmā. Kopumā diskusijā piedalījās aptuveni 100 dalībnieki - politiķi, zinātnieki, žurnālisti, kuriem bija dota iespēja aktīvi iesaistīties diskusijā.

Latvija - Krievija: problēmas un perspektīvas

2005. gada 8. novembrī sabiedriskā organizācija "Baltijas forums" rīkoja apaļā galda diskusiju "Latvija - Krievija: problēmas un perspektīvas". Šī diskusija atklāja SO "Baltijas forums" 2005. - 2006. gada sezonas sākumu. Apaļā galda diskusijā piedalījās apmēram 100 cilvēku, tai skaitā, Latvijas politiķi, pētnieki, žurnālisti, politologi, eksperti un citi sabiedrībā pazīstami cilvēki. Galvenais pasākuma viesis bija KF Prezidenta Starpreģionālo un kultūras sakaru ar ārzemēm pārvaldes priekšnieks Modests Koļerovs. Pēc izglītības viņš ir vēsturnieks un viens no Krievijas interneta populārāko informācijas portālu dibinātajiem. Diskusijas galvenais uzdevums bija viedokļu apmaiņa starp Latvijas ekspertiem un Krievijas valdības pārstāvjiem, kuri netieši ietekmē Krievijas pozīcijas attiecībā pret Latviju veidošanos. Dalībniekiem tika piedāvāta iespēja koncentrēt savu uzmanību uz vienu aspektu no foruma plašās tēmas - kādā veidā abas valstis var gūt maksimālu labumu no divpusējām attiecībām.

Divu stundu asās diskusijas laikā tika izteikti diametrāli pretēji uzskati par ekonomikas un politikas problēmām, kā arī par problēmu, kura jau ir kļuvusi par klasiku, krieviski runājošo mazākumtautību Latvijā un tās tiesībām.

Diskusijas gaitā Koļerovs ieturēja sākotnēji izvirzīto pozīciju, ka "Krievijas politiskajai nācijai ir savs nelokāms konsenss" attiecībā uz KF valdības atteikumu pieņemt PSRS mantojumu. Tas arī attiecās uz "nožēlošanu". Krievija nesaskata diskusijas iespējamību Abrenes - Pitalovas jautājumā. Publicists Zalmas Kacs oponējot piedāvāja ņemt vērā citu valstu pieredzi un tā vietā, lai "nožēlotu" runāt par attiecīgo vēsturisko notikumu "atzīšanu". Z. Kacs arī uzdeva jautājumu par Krievijas politiskās nācijas pastāvēšanu, kam Modests Koļerovs viennozīmīgi piekrita. Kopumā tēma par vēsturisko dialogu starp Latviju - Krieviju tā arī palika atvērta.

Runājot par krieviski runājošo mazākumtautību stāvokli Latvijā, Modests Koļerovs paziņoja, ka Krievijas Prezidenta administrācija "neatzīst nepilsoņa praksi", kā arī ir pret "integrāciju kā asimilāciju". Koļerovs atzīmēja arī, ka viņa pēdējais viedoklis sakrīt ar Latvijas politiķu pozīciju, ar kuriem viņš ir ticies Rīgā.

Noskaidrojās arī Krievijas pozīcija attiecībā uz vārdu "tautieši", ar kuru apzīmē visus PSRS vai KF dzimušos, neatkarīgi no etniskās vai rases piederības. Tieši viņus pēc Modesta Koļerova paziņojuma, Krievija grasās atbalstīt, izmantojot dažādu fondu palīdzību, kuri būs atvērti pēc oficiālā paziņojuma. Žurnālists Igors Vatoļins izteica viedokli, ka nav pieļaujami izmantot krieviski runājošos iedzīvotājus Latvijā kā politisko resursu. Šim izteikumam Modests Koļerovs pilnībā piekrita.

Kā jau tika minēts, tad diskusijas laikā tika apspriests arī Latvijas - Krievijas attiecību ekonomiskais aspekts. Pamatā tika runāts par Krievijas lēmumu caur Vāciju vilkt gāzes cauruļvadu, apejot Latviju. Politologs Pēteris Viņķelis atzīmēja, ka agrāk Latvija bija ieinteresēta kļūt finansiāli neatkarīgāka no Krievijas, tad tagad gāzes cauruļvads uz Latvijas zemes būtu pozitīvs moments. Lielākā daļa Latvijas dalībnieku, kuri piedalījās diskusijā, aizstāvēja viedokli, ka pieminētais lēmums pieņemts vienīgi politisko motīvu dēļ, savukārt Modests Koļerovs sacīja, ka šis variants Krievijai ir ekonomiski izdevīgāks, tā samazinot starpnieku skaitu.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte atzīmēja, ka Krievijas biznesmeņi Latvijas tirgū kopumā jūtas labi un bieži vien pat izkonkurē vietējo kapitālu, savukārt latviešiem izsisties Krievijas tirgū ir daudz grūtāk. Modestam Koļerovam ir savi uzskati: bizness ir internacionāls, ko politika nespēj ietekmēt un ir visu svarīgo problēmu risinājums. "Ja nekas netraucēs biznesa attīstībai starp abām valstīm, automātiski tiks atrisinātas visas sociālās problēmas", paziņoja M. Koļerova kungs. Savukārt KF tirdzniecības atašeja Latvijā runāja par likumdošanas bāzes nepieciešamību abu valstu biznesmeņu attiecībās Viņa īpaši atzīmēja jautājumu par abpusēju nodokļu aplikšanu un investīciju aizsardzības saskaņošanu.

Diskusijas dalībnieki pievērsa uzmanību darbaspēka jautājumam. Pēteris Viņķelis pieminēja vēl vienu paradoksu: ja - agrāk Latvijas krieviski runājošie iedzīvotāji bieži sauca par "nevēlamu elementu", tad tagad, kontekstā ar masveida Latvijas iedzīvotāju migrāciju uz Lielbritāniju, Īriju un uz citām valstīm, šie cilvēki ir kļuvuši par diezgan nozīmīgu darba resursu. Šī resursa piesaistē ir ieinteresēta arī Krievija, par ko arī liecina nesen izteiktie Kaļiņingradas gubernatora izteikumi. Modests Koļerovs ir pārliecināts, ka šajā gadījumā Krievija piedāvās daudz izdevīgākus nosacījumus Latvijā krieviski runājošajiem iedzīvotājiem, nekā Eiropas Savienībai un varbūt pat "uzvarēs šajā kaujā". Pēc šī izteikuma sekoja jautājums par Krievijas iekšējo politisko klimatu. Atbildot uz Zalmana Kaca jautājumu par rasisma uzplaukšanu Krievijā, Modests Koļerovs klātesošajiem apgalvoja, ka tie ir atsevišķi gadījumi, kurus vajadzētu vērtēt pēc krimināllikuma.

Atbildot uz Ilzes Ostrovskas jautājumu attiecībā uz Latvijas iekšpolitiku, Modests Koļerovs atzīmēja, ja gadījumā Latvijā tiks ievēlēta kreisā spārna valdība, kuras sastāvēs no tā saucamajām "krieviski runājošajām partijām", Krievijas oficiālā politika attiecībā uz Latviju nemainīsies.

Publikācijas:

_________________________________________________________________________________________________________________________________________________

Seminārs 

"Lisabonas stratēģija Latvijā: starp investīcijām cilvēkkapitālā un ekonomisko izaugsmi"

2005. gada 28. aprīlī sabiedriskā organizācija Baltijas forums sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā un ar Fridriha Eberta fonda Latvijā atbalstu rīkoja semināru "Lisabonas stratēģija Latvijā: starp investīcijām cilvēkkapitālā un ekonomisko izaugsmi".

Pēdējos gados Eiropas Savienības izaugsmi raksturoja divas paralēlas tendences. No vienas puses, Eiropas Savienības valstu saimei pievienojās jaunas dalībvalstis, kas līdz šim ir piemērojušas diezgan liberālu monetāru stratēģiju, lai panāktu maksimālus ekonomiskās izaugsmes tempus. No otras puses, Eiropas Savienība aizvien vairāk uzsver savstarpējo saistību starp progresu ekonomikas, sociālajā un vides jomā kā priekšnoteikumu dinamiskas un ilgtspējīgas sabiedrības un ekonomikas veidošanai. Tas nostāda jaunās dalībvalstis dilemmas priekšā. Eiropas Savienības prioritātes, kas atspoguļojas arī Lisabonas stratēģijā, katrai valstij nosaka nodrošināt ievērojamas investīcijas cilvēkkapitālā un sociālajā kapitālā. Tādējādi jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuru ekonomiskie resursi ir ierobežoti, jāizvēlas starp īstermiņa ekonomisko izaugsmi un ilgtermiņa ekonomisko un sociālo ilgtspēju. Tas ir liels izaicinājums arī Latvijai.

Lai pievērstu uzmanību šim jaunajam izaicinājumam, sabiedriskā organizācija Baltijas forums sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā un ar Fridriha Eberta fonda Latvijā atbalstu rīkoja semināru "Lisabonas stratēģija Latvijā: starp investīcijām cilvēkkapitālā un ekonomisko izaugsmi". Ceram, ka šis seminārs veicinās diskusiju sabiedrībā: pirmkārt, palielinot Latvijā izpratni par visā Eiropā notiekošajām debatēm par tās nākotnes vīziju; otrkārt, dodot iespēju diskutēt par to, kā Latvija īstenos Lisabonas stratēģiju un tādējādi arī Eiropas nākotnes vīziju.

Īpaša uzmanība tiek pievērsta šādiem jautājumiem:

  • Vai tuvākajā nākotnē mēs varam sagaidīt kopēja Eiropas sociālā standarta vai pat kopēja sociālā modeļa parādīšanos? Kādas prasības un kādas iespējas tas nozīmē Latvijai?
  • Vai kopējā izdevība no Lisabonas stratēģijas īstenošanas un kopīgās vērtības ir stiprākas par katras dalībvalsts guvumu īstenojot savu ekonomiskas attīstības stratēģiju, arī uz citu rēķina?
  • Kā izmantot ekonomisko izaugsmi sociālā progresa veicināšanai? Vai Ziemeļu labklājības modeļa principi (konkurētspējīga, tehnoloģiski attīstīta ekonomika ar lielu publiskā sektora daļu, kas nodrošina sociālo vienlīdzību un iekļaušanu) ir nozīmīgi arī citām valstīm, tajā skaita arī Latvijai?

Seminārā piedalījās dažādu līmeņu lēmumu pieņēmēji, akadēmiķi, nevalstisko organizāciju, masu mediju pārstāvji.

Publikācijas:


_________________________________________________________________________________________________________________________________________________

Starptautiskā zinātniskā doktorantu - ekonomistu konference 

"Tirgus ekonomika - iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanas faktors un ilgtspējīgas demokrātiskas attīstības pamats atbilstoši taisnīguma principiem"

2005. gada 16. aprīlī "Baltijas Foruma" ietvaros norisinājās pirmā starptautiskā zinātniskā doktorantu - ekonomistu konference "Tirgus ekonomika - iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanas faktors un ilgtspējīgas demokrātiskas attīstības pamats atbilstoši taisnīguma principiem".

"Latvija diemžēl ir viena no nabadzīgākajām Eiropas valstīm: mums nav pieejas stratēģiski svarīgiem derīgiem izrakteņiem; ģeogrāfiski valsts atrodas nomaļus no galvenā tirdzniecības ceļa starp Eiropu un Āziju; lielākā daļa strādājošo uzņēmumu pamatfondu ir gan morāli, gan fiziski nolietojušies; valstī ir liels bezdarba līmenis un zems iedzīvotāju ienākumu līmenis un visam piedevā, mums ir visaugstākais korupcijas līmenis visā Eiropā. Kā pozitīvos faktorus tomēr varētu atzīmēt augsto iedzīvotāju izglītības līmeni un pozitīvo iekšzemes kopprodukta kāpumu. Var bezgalīgi ilgi žonglēt ar pozitīvajiem un negatīvajiem novērtējumiem, kā bieži dara politiķi, izraujot no konteksta vispiemērotākos datus konkrētam brīdim. Tā rīkojas varas vīri, pieņemot valstij liktenīgus lēmumus. Notiekošais ir iespējams tikai pie sistemātiskas pieejas neesamības valsts attīstības sfērā un ekonomikas attīstības nozarē. Par ekonomiskās stratēģijas plānojumu sistēmas neesamību ir runājuši daudzi Latvijas eksperti. Piemēram, Latvijas Zinātņu akadēmijas direktore Raita Kārnīte intervijā grāmatai, kura ir "Baltijas Foruma" izdošanas stadijā, aprakstīja situāciju šādi: "Valstiskajā līmenī ar stratēģiskiem plānojumiem neviens nenodarbojas, politiķi vienkārši noraksta no vakardienējām Eiropas kladītēm". Sakarā ar to "Baltijas Forums" uzskata par nepieciešamu izrādīt pastiprinātu palīdzību jaunajiem zinātniekiem, šodienas doktorantiem, tiem, kuri vēl tikai apgūst visefektīvākās zinātnes mācības un ir spējīgi ģenerēt jaunas", - uzskata "Baltijas Foruma" valdes loceklis un konferences organizētājs Viktors Siperkovskis.

Piedalīties konferencē tika aicināti Latvijas augstāko izglītības iestāžu doktoranti: no Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Daugavpils Universitātes, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes, Transporta un sakaru institūta.

"Mēģinājums sākt strādāt ar doktorantiem ir ļoti svarīgs. Es ieraudzīju kā viņi pa jaunam, ar jaunu skatienu raugās uz situāciju valstī, ārzemēs un cenšas salīdzināt un dod visai interesantus vērtējumus. Mēs varam piekrist vai nepiekrist, bet šī radošā pieeja man ļoti iepatikās", - stāsta Latvijas Universitātes ekonomikas un vadības fakultātes dekāna vietniece profesore Elena Dubra.

Konferences uzstāšanās tikai aizskartas tādas tēmas kā cilvēku kapitāla attīstība, augstākās izglītības sistēmas un jautājumi saistīti ar nodokļu sistēmu.

"Konferencē bija ļoti piesātināta diskusija un man ir ļoti liels prieks, ka man tika dota iespēja piedalīties tajā. Tāpat man arī izdevās iegūt daudz jaunu kontaktu nākotnei", - stāsta Daugavpils Universitātes doktorantūras pirmā kursa studente Irīna Petrova.

"Esmu gandarīts, ka doktorantiem bija iespēja prezentēt savus darbus, par cik tā, pirmkārt, ir praktika un iespēja apmainīties idejām ar saviem kolēģiem", - atzīmēja Latvijas Universitātes doktorantūras trešā kursa students Māris Spriņģis.

"Mēs pievērsām uzmanību tam, ka mūsu augstākās izglītības iestādes nerīko kopīgus pasākumus jaunajiem zinātniekiem. Zinātniskās konferences rīko gandrīz katra augstskola, bet pasākums, kur varētu savākties visi gribētāji un padiskutēt par iespējamām ekonomikas attīstības tendencēm mūsu valstī - nav. "Baltijas Forums" ir gatavs piedāvāt "telpu un vietu" šādām tikšanām", atzīmēja Viktors Siperkovskis.

Dalībnieku ziņojumi:

FOTOGALERIJA

_________________________________________________________________________________________________________________________________________________

Tenisa turnīrs 

„Nikolaja Neilanda Memoriāls'' 2005

Lai godinātu SO "Baltijas Forums" dibinātāja Nikolaja Neilanda piemiņu 2005.gada 10.decembrī, Tenisa centrā „Lielupe" notika tenisa turnīrs "Nikolaja Neilanda Memoriāls". Turnīra nolikums paredz pāru spēli. Pāri tika noteikti izlozē pirms turnīra sākuma, attiecīgi neviens iepriekš nezināja savu spēles partneri. Interesanti bija ne tikai turnīra dalībniekiem, bet arī līdzjutējiem un interesentiem. Pie kafijas galda klāt bija arī Nikolaja Neilanda draugi, kolēģi, laika biedri un žurnālisti.

Nikolajam Neilandam teniss bija ne tikai aizraušanās, bet arī, un iespējams vispirms, īsti cilvēcisku attiecību uzturēšanas vide un kopšanas veids. Rīkojot "Nikolaja Neilanda memoriālu" vēlamies turpināt viņa dibinātās tradīcijas.

FOTO    VIDEO