2008. gads

Baltijas foruma 13. starptautiskā konference 

''Es un Krievija 2008. gadā: jaunu pieeju meklējumos''

2008. gada 23. - 24. maijā Jūrmalā notika ikgadējā "Baltijas Foruma" organizētā konference. Šogad tās tēma bija "ES un Krievija 2008. gadā: Jaunu pieeju meklējumos", kas apskatīja ES un Krievijas ekonomiskās un politiskās attiecības Krievijas prezidenta vēlēšanu kontekstā. Šogad konference turpināja pagājušajā gadā aizsākto diskusiju: 2007. gada maijā Baltijas Foruma konference parādīja politiskā dialoga starp ES un Krieviju nepieciešamību un iespējas, kā arī izpratnes trūkumu par otras puses nodomiem un ilgtermiņa interesēm. Šogad galvenā uzmanība tika pievērsta ES un Krievijas nākotnes principiem un stratēģijām attiecībā vienai pret otru. Tika apskatītas arī attiecības starp Krieviju un Rietumiem globālās drošības izaicinājumu kontekstā.

Konferenci atklāja bijušais Latvijas prezidents (1993 - 1999) Guntis Ulmanis, Latvijas Republikas Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards un Ārkārtējais un pilnvarotais Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs. Otrajā konferences dienā ar ievadvārdiem uzstājās arī LR Satiksmes Ministrs Ainārs Šlesers.

Konferencē piedalījās Mūsdienu attīstības institūta valdes priekšsēdētājs Igors Jurgens, Stokholmas starptautiskais miera pētījumu institūta (SIPRI) valdes priekšsēdētājs Rolfs Ekeuss, Eiropas Komisijas Ārējo attiecību ģenerāldirektorāta pārstāvis Maikls Vebs, centra „ES-Krievija" direktors Freizers Kamerons, Eiropas Politikas pētījumu centra (CEPS) vecākais pētnieks Maikls Emersons, Eiropas Parlamenta deputāts Justas Vincas Paleckis, centra „Naš Vibor" vadītāja Irina Hakamada, Krievijas Ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministrijas Ārējo ekonomisko attiecību departamenta direktors Sergejs Černiševs, Zviedrijas Parlamenta deputāts Urbans Alīns, Tiesību profesors (Lielbritānija) un Eiropas politikas pētījumucentra (CEPS) pētnieks Alans Railijs, R. Niksona centra prezidents Dimitrijs Saimss, Starptautiskās drošības izpētes grupas (ISRG) pētnieks Gerhards Mangots, Krievijas Transporta ministrijas Ekonomikas un investīciju departamenta direktore Jūlija Zvorikina, Krievijas Federālās Sapulces Valsts domes Ārlietu Komitejas priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Klimovs un citi starptautiski pazīstami eksperti un politiķi.

Dalībnieku ziņojumi:

PROGRAMMA   FOTOGALERIJA   PUBLIKĀCIJAS

_________________________________________________________________________________________________________________________________________________

Vieslekcija ''Haosa institūti sociālajā kārtībā: Krievijas piemērs'' 

Latvijas Universitāte un biedrība „Baltijas Forums" rīkoja Krievijas fonda INDEM sociologa Georgija Satarova vieslekciju: „Haosa institūti sociālajā kārtībā: Krievijas piemērs" (Институты хаоса в социальном порядке: с иллюстрациями из российского опыта). Lekcija notika 28.februārī Latvijas Universitātes Sociālo Zinātņu fakultātē.

Lekcijā atbildes tika meklētas uz sekojošiem jautājumiem: Kā ir iespējamas sociālas pārmaiņas? Sabiedrība tērē lielus resursus, lai nodrošinātu sociālo kārtību. Uz šī fona sociālās vides perturbācijas, ko izraisa „disidenti", izskatās minimālas, tomēr sociālās pārmaiņas ir iespējamas, un tās notiek. Kāpēc? Kas modina šaubas par pastāvošās sociālās kārtības pareizību, taisnīgumu un stabilitāti?

Biogrāfiska informācija: Ieguvis matemātisku un māksliniecisku izglītību, Georgijs Satarovs aktīvi iesaistījās sabiedriskajā darbībā jau 1990. gadā, piedaloties Lietišķo politisko pētījumu centra INDEM (Informātika demokrātijai) dibināšanā. Deviņdesmitajos gados Satarovs strādāja Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina komandā, tajā skaitā 1994. - 1997. gadā par Krievijas prezidenta palīgu. Kopš 1999. gada Georgijs Satarovs strādā par pasniedzēju Maskavas Valsts Universitātē. Viņš piedalās arī Pasaules Bankas ekspertu padomē valsts pārvaldes un korupcijas jautājumos. Plašu ekspertu atzinību ir guvuši Satarova pētījumi par korupciju Krievijā. Kopš 2000. gadu sākuma Satarova vārds ir cieši saistīts ar Krievijas liberālo pilsonisko opozīciju un cilvēktiesību aizstāvju aprindām. 2004. gadā Satarovs piedalījās Krievijas pilsoniskā kongresa dibināšanā, kurā bija viens no līdzpriekšsēdētājiem līdz pat līdz 2008. gada janvārim. Georgijs Satarovs ir vairāku Krievijas sabiedrībai un politikai veltītu grāmatu autors. Satarova politiskās un socioloģiskās analīzes bieži izskan liberālajos krievu medijos, tajā skaitā «Эхо Москвы» un «Ежедневный журнал» (www.ej.ru).

_________________________________________________________________________________________________________________________________________________

Diskusija ''Sociālās realitātes analīze: Latvijas prioritātes'' 

2008. gada 18. martā Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā un biedrība „Baltijas Forums" rīkoja apaļā galda diskusiju „Sociālās realitātes analīze: Latvijas prioritātes".

Pēdējos gados Eiropas Savienība nonākusi izaicinājuma priekšā: globalizācijas tendences prasa no tās ne tikai ekonomisko atvērtību un izaugsmi, bet arī modernu sociālo vīziju. 2006. gada maijā Eiropas Komisijai tika uzdots izanalizēt sociālo situāciju Eiropas Savienībā, rīkojot konsultācijas ar ekspertiem, politiķiem un iesaistītajām pusēm. Eiropas Komisijas konsultāciju iniciatīvas mērķis ir rosināt diskusiju par katras Eiropas Savienības dalībvalsts sociālo realitāti.

Īpaša uzmanība tiek pievērsta "pieejas un iespēju" jautājumiem. Tie atspoguļo pieaugušo izpratni par sabiedrības nespēju garantēt visiem vienādus iznākumus, lai gan vienādas iespējas ir svarīgs mērķis. Lai sasniegtu reālu un jēgpilnu iespēju vienlīdzību, visiem ir jānodrošina pieeja resursiem, priekšnosacījumiem un spējām. Šie jautājumi ir sevišķi aktuāli Latvijai, kas īsā vēsturiskā periodā ir piedzīvojusi milzīgas un bieži vien sāpīgas ekonomiskas un sociālas transformācijas. EK iniciatīva sniedza Latvijai iespēju dziļāk apzināties pašreizējo situāciju un nospraust ceļu nākotnē.

Daļa no Latvijas ieguldījuma šajā procesā bija Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā un biedrības „Baltijas Forums" rīkotā apaļā galda diskusija „Sociālās realitātes analīze: Latvijas prioritātes". Diskusijā piedalījās Latvijas amatpersonas, Saeimas pārstāvji, sociālo partneru un sabiedrisko organizāciju pārstāvji, ka arī sociālās jomas eksperti un žurnālisti.

Konsultācijas skāra plašu tēmu spektru, kurā ietilpa demogrāfija, nabadzība un nevienlīdzība, imigrācija un integrācija, ģimenes un dzimumu līdztiesības jautājumi, veselības aprūpe, sociālā mobilitāte, noziedzība un vērtības. Latvijas diskusijas centrā tika izvirzīts principiālais jautājums: Cik sociāli orientēti mēs varam atļauties būt ātrās ekonomiskās izaugsmes un ekonomisko izaicinājumu laikmetā?

_________________________________________________________________________________________________________________________________________________

Tenisa turnīrs "Nikolaja Neilanda Memoriāls" 2008

Sestdien, 20.decembrī Jelgavas tenisa centrā notika ikgadējais tenisa turnīrs "Nikolaja Neilanda Memoriāls". Šāds turnīrs notika jau ceturto gadu pēc kārtas. Turnīrā piedalījās politiķi, uzņēmēji, sabiedriskie darbinieki, kā arī cilvēki, kuriem bija lemts spēlēt tenisu kopā ar Nikolaju Neilandu (1930.-2003.). Turnīru organizēja sabiedriskais fonds „Baltijas Forums" sava bijušā prezidenta Nikolaja Neilanda piemiņai, kā arī Jelgavas tenisa centrs, žurnāls un portāls "Jelgavniekiem.lv".

„N.Neilanda sportiskās intereses bija visai plašas, bet īpaša vieta tajā bija tenisam. Mūsdienās nevarētu šķist nekas īpašs, ka diplomāti spēlē tenisu, bet laikā, kad N.Neilands strādāja Zviedrijā un spēkiem mērojās ar Zviedrijas premjerministru, tas šķita visai eksotiski. Turklāt teniss piederas viņa ģimenes uzvārdam," stāsta Baltijas Foruma direktors Aleksandrs Vasiļevs.

„Nikolajam Neilandam teniss bija ne tikai aizraušanās, bet arī, un iespējams vispirms, īsti cilvēcisku attiecību uzturēšanas vide un kopšanas veids. Viņam apbrīnojamā kārtā izdevās tenisa kortos vienot visdažādāko profesiju un uzskatu cilvēkus. Viņš prata vienkopus pulcēt politiskos pretiniekus, kā arī sabiedriski aktīvus uzņēmējus, žurnālistus un ekspertus. Viņš tenisu lieliski izmantoja kā komunikācijas līdzekli," zina teikt Kristians Rozenvalds, kurš uzņēmies pasākuma organizēšanu, kā arī bijis arī viens no daudzajiem, kam bija daudzkārtēja iespēja spēlēt tenisu ar N.Neilandu.

"Rīkojot "Nikolaja Neilanda Memoriālu" vēlamies turpināt viņa aizsākto - tenisa kortos pulcēt dažādu uzskatu un nodarbošanos cilvēkus, lai pēc kārtējās izspēlētās partijas pārrunātu ne tikai tenisa spēli, bet arī valstī un sabiedrībā notiekošo," informē Kristians Rozenvalds.

Turnīra nolikums paredzēja pāru spēli. Pāri tika noteikti izlozē pirms turnīra sākuma, attiecīgi neviens iepriekš nezināja savu spēles partneri, tādējādi veicinot pārsteigumus, kā arī iespēju tuvāk iepazīties ar jauniem tenisa spēlētājiem. Līdzīgi tika noteikts arī kurā no apakšgrupām tiks spēlēts.

Turnīrā piedalījās ne tikai tie, kas tenisu spēlē regulāri, bet arī tie, kam patīk spēlēt tenisu, bet nav izdevies tam atvēlēt daudz laika. Tāpēc spēlētāji pirms izlozes tika sadalīti divās grupās atkarībā no meistarības līmeņa.

Turnīrā piedalījās Latvijā pazīstami tenisa entuziasti, kuri pārstāvēja dažādus Latvijas tenisa klubus, arī tādi, kas tenisu spēlē retāk. Piedalījās arī N.Neilanda ilgstošs tenisa partneris Gvido Zemribo, N.Neilanda brālis Aleksandrs, kurš ir pasaulē zināms tenisa eksperts un citi.," zināja teikt A.Vasiļjevs.

Savulaik "Nikolaja Neilanda Memoriālā" piedalījušies - Jānis Jurkāns, Atis Sausnītis, Jānis Krūmiņš, Dainis Turlais, Gvido Zemribo, Jānis Zelmenis, Aivars Markots, Aivars Rudzinskis, Aleksandrs Neilands, Kristians Rozenvalds, kā arī 88 gadus vecais medicīnas doktors Georgs Jankovskis u.c.

Created with Mozello - the world's easiest to use website builder.

 .