Baltijas foruma dalībnieku vidū arī Spānijas un Lietuvas diplomāti


Šonedēļ savu dalību Baltijas Forumā 2015 apstiprināja vēl vairāki ārvalstu viesi, kuru vidū ir Spānijas diplomāts Migels Angels Moratinos, Lietuvas vēstnieks Justas Vincas Paleckis un Ungārijas ekonomists un zinātnieks Pals Tamaš.


Spānijas diplomāts Migels A. Moratinos savas profesionālās un politiskās aktivitātes veltījis starptautiskām attiecībām un sadarbības veicināšanai. Viņš uzsāka darbu Spānijas diplomātiskajā korpusā 1977. gada martā. 1980. gada beigās Moratinos kļuva par Spānijas vēstniecības Dienvidslāvijā pirmo sekretāru, kur nostrādāja četru gadus. No Belgradas viņš devās uz Rabatu, vēlāk kļūstot arī par direktoru Institūtā par sadarbību ar arābu pasauli. Moratinos piedalījās vēsturiskās Tuvo Austrumu Miera konferences organizācijā Madridē 1992. gadā. Moratinos strādāja par Spānijas vēstnieku Izraēlā 1996. gadā, pēc kā kļuva par Eiropas Savienības speciālo pārstāvi Tuvo Austrumu Miera Procesā. Pēc šiem intensīva politiska un diplomātiska darba gadiem, viņš kļuva par Spānijas parlamenta deputātu, pārstāvot Spānijas Sociālistisko Strādnieku partiju, bet 2004. gadā Moratinos kļuva par Spānijas ārlietu ministru. Savas ministrēšanas laikā viņš vadīja arī Apvienoto Nāciju Drošības padomes prezidentūru.



Lietuvas politiķis un diplomāts Justas Vincas Paleckis pabeidza Viļņas Universitātes žurnālistikas fakultāti 1964. gadā, vēlāk mācījās PSRS Ārlietu ministrijas Diplomātijas augstskolā, pēc kuras pabeigšanas kļuva par PSRS vēstniecības Šveicē trešo sekretāru, bet vēlāk strādāja Lietuvas ārlietu ministrijā. 1993. gadā Paleckim piešķirts vēstnieka rangs, un kopš tā laika viņš ir bijis Lietuvas vēstnieks Lielbritānijā, Portugālē un Īrijā. 2002. gadā Paleckis kļuva par Lietuvas ārlietu ministra vietnieku, bet vēl pēc diviem gadiem ievēlēts Eiroparlamentā no Lietuvas, kur nostrādāja desmit gadus. Strādājot Eiropā, lietuvietis bija arī EK Drošības un aizsardzības apakškomitejas vadītāja vietnieks, Ārlietu komitejas loceklis un delegācijas “ES – Krievija” pārstāvis.




Pals Tamaš ir pazīstams ungāru sociologs un ekonomists. Viņš piederēja pie ekonomistru grupas, kuri Ungārijā ieviesa tirgus ekonomikas modeli 1990.-to gadu sākumā. Šobrīd viņš ir vecākais pētnieks Ungārijas Zinātņu akadēmijas Socioloģijas institūtā, kurā viņš daudzus gadus nostrādāja par direktoru. Pals Tamaš studējis kibernētiku Kijevas Tehnoloģiju institūtā un ieguva socioloģijas zinātņu doktora grādu Ungārijas Zinātņu akadēmijā 1981. gadā. Viņš pasniedzis dažādās universitātēs Ungārijā un arī bijis Ungārijas valdības padomnieks no 1987.līdz 1989.gadam, Ungārijas UNESCO Komitejas viceprezidents un kopš 90.-to gadu vidus – Ungārijas vides ministra padomnieks. Tamaša pētniecības interešu galvenās tēmas ir radikāli labējas, demokratizācija, Postpadomju teritorijas izmaiņas un populisms.

 

_______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________


Grieķijas eirotango

08.07.2015, nra.lv

Lai izlauztos no lamatām, dažreiz var noderēt arī pilnīgi neordināra, pat neloģiska vai acīmredzami traka rīcība. Alekša Cipra valdības straujie manevri atgādina par neseno traģisko notikumu Rīgā, kad cilvēks, draudot padarīt galu un pieliekot sev nazi pie rīkles, centās nepieļaut ģimenes izlikšanu no apķīlātā dzīvokļa. Šķiet, bijušais grieķu finanšu ministrs Janis Varufakis nolēma kļūt par slazdā palikušo ķepu, ko lapsa pati nograuzusi, lai tiktu brīvībā.

Pilnīgi bezjēdzīgi patlaban būtu strīdēties, kā tieši mums vērtēt Grieķijas valsts un sabiedrības rīcību – vai uzskatīt par bezgožiem, ar ko nevajag ielaisties nekādās darīšanās, vai arī par varoņiem, kurus apskaust un izdevīgā brīdī censties atdarināt. Šādas runas tikai novērš uzmanību no citiem un Latvijai kā ES un eirozonas dalībvalstij būtiskākiem jautājumiem par to, kāpēc neliela un ES mērogā mazturīga valsts spēja iedzīvoties tik grandiozos parādos. Bez čakliem un devīgiem izpalīdzētājiem – turklāt arī Briseles koridoros – nekas tāds nebija iespējams.

Mēdz teikt: lai dejotu tango, ir vajadzīgi divi. Grieķija tika "uzlūgta uz deju" un apbērta ar viegli pieejamiem, nekritiski izsniegtiem kredītiem. Taču diez vai tas ļauj secināt, ka visas privātās un valstu bankas, tāpat arī starptautiskās finanšu organizācijas, Eiropas Centrālo banku ir piepildījuši vientieši ar MBA diplomiem, kurus Balkānu viltnieki viegli tina ap pirkstu. Aizdevējus motivēja pavisam auksts aprēķins – bankās gulošā nauda tika laista apgrozībā, par izsniegtajiem kredītiem tika maksāti procenti un komisijas. Grieķijas valdības veiktie iepirkumi, paaugstinātās valsts sektora darba algās un pensijās izmaksātie līdzekļi radīja patēriņa pieaugumu un pieprasījumu pēc importa, "sildot" citu valstu un visas ES ekonomiku. Šāds makroekonomisks eksperiments iepriecināja Briseli, Berlīni, Parīzi, Ņujorku. Tika uz audzēts vērienīgs "trekno gadu" mehānisms, kas negaidīti salūza 2009. gada pasaules finanšu krīzē. Droši vien ir cilvēki, kuri Grieķijas "veiksmes stāsta" aizkulises spētu skaidrot daudz detalizētāk un kolorītāk – taču viņi paši būs vai nu "sildījušies" šajā procesā vai to politiski pieseguši.

Visu publikāciju var lasīt šeit. 

_______________________________________________________________________________________________________________________

 Pirmie ārvalstu viesi jau apstiprina savu dalību «Baltijas Forumā '2015»

8.07.2015

Arī šogad "Baltijas forums" ielūdzis piedalīties konferencē virkni ārzemju viesu, kuru vidū ir augstas esošas un bijušās amatpersonas, vēstnieki, akadēmiķi un profesori. Pirmie viesi jau apstiprinājuši dalību šī gada konferencē. Viņu vidū ir vācu diplomāts Hans-Fridrihs fon Plocs, bijušais Itālijas ārlietu ministrs Franko Fratini un bijušais austriešu diplomāts Martins Vukovičs.

Itāļu politiķis Franko Fratini, kurš pēc izglītības ir jurists savu karjeru sāka kā prokurors, vēlāk kļuva par advokātu. Deviņdesmito gadu vidū Fratini kļuva par Itālijas valsts pārvaldes un reģionālo lietu ministru un ievēlēts Itālijas parlamentā. Laikā no 2002. līdz 2004.gadam Fratini bija Itālijas ārlietu ministrs un pēc tam atkal ieņēma šo posteni no 2008. līdz 2011. gadam, kad intervijā laikrakstam Times pauda pārliecību par vajadzību veidot Eiropas Savienības kopīgo armiju.

 

 


Hans-Fridrihs fon Plocs savu karjeru veidojis galvenokārt savā valstī — Vācijā un nodarbojies ar Eiropas integrācijas un drošības jautājumiem. Ārvalstu diplomāta pieredzi fon Plocs ieguva, strādājot Marokā, Somijā, Vašingtonā, Lielbritānijā un Krievijā. Laikā no 1988. līdz 1993.gadam fon Plocs bija Vācijas pārstāvis NATO Padomē.

 

 

Martins Vukovičs ir juridisko zinātņu doktors, kurš strādājis Austrijas ārlietu institūtos kopš 1969.gada. Kā diplomāts strādājis ne tikai Krievijā, kur pavadījis lielāko laiku savas karjeras, bet arī Dānijā, Vašingtonā, Japānā. Maskavā Austrijas misijas vadītājs viņš strādāja no 1985. - 1989.gadam un vēlāk no 2003.līdz 2009.gadam bijis Austrijas vēstnieks Krievijā, pēc kā aizgāja pensijā un līdz par šodienai ir aktīvs nevalstiskās organizācijas «Dialog-Europe-Russia» biedrs.



______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

 

INSOR Analītiskais biļetens Nr. 6 (37)

Jūnijs, 2015

Jaunajā biļetena numurā:



I.Jurgens. Jaunai Eiropas kārtībai: eksperti meklē savstarpējās sadarbības ceļus

Jūnija vidū Vīnē notika divas ekspertu tikšanās (apaļais galds un reģionālā Minhenes konferences sekcija par drošības jautājumiem), kuras rezultātus apkopojis Igors Jurgens. "Eiropas un Krievijas atsvešināšanās šobrīd ir fakts, tomēr tas neatbilst nevienas puses ilgtermiņa interesēm. Konstruktīvu attiecību atjaunošana var aizņemt ilgāku laiku... Mēģinājums izveidot jaunu Eiropas drošības sistēmu nevainagosies ar tūlītējiem panākumiem, bet, tāpat kā savulaik Helsinku process, var kļūt par sākumu šim procesam. Uzdevums pārtraukt militāru pretestību Ukrainā, bet pēc tam pārvarēt ekonomisko krīzi, pieprasa kopīgu lēmumu. Attiecību saasināšanās ir šīs spēles galvenā likme - kuram ātrāk sabruks nervi vai beigsies resursi, tikai paaugstina neparedzamu reakciju risku. Tādējādi nav alternatīvas kopīgiem kontinentāliem risinājuma meklējumiem." Raksts par rīcību dialoga sākumam.

S.Kuļiks. Ukraina: jauni "Austrumu partnerības" mezgli

Raksts par rietumu saistībā, un finansiālajām iespējām Ukrainas atbalstam šībrīža Ukrainas krīzes dinamikas gaismā. Gan rietumi, gan Krievija kā divas Ukrainas izvēles puses "šobrīd saskaras ne tikai ar nopietnēm finansiāli-ekonomiskām problēmām (nerunājot par pieaugošiem militāra konflikta draudiem), bet arī ar virkni neizlēmību, kas atkal sola izdevumus. Vienošanās ir svarīgs moments. "Šībrīža konflikta dinamika draud ar tālāku politikas prevalēšanu pār ekonomiku un noskaņu tālāku plānu realizācijai neskatoties uz milzīgiem izdevumiem. Tāpēc, neskaitot konflikta "kartstās fāzes" brīdinājumu, nepieciešams vājināt kopējo sasprindzinājumu, lai ekonomika atkal izvirzītos priekšplānā". 

N. Masļeņņikovs. Globāla tendence - palēninājums turpinās, finanšu riski palielinās

Jaunie globālās saimniecības dinamikas vērtējumi apstiptina, ka gan attīstītās, gan attīstības ekonomikas "palēnina tempu un apgriezienus, pie tam "bremzēšanas ceļa" garums arvien pieaug." Attīstības palēninājums ir vienlaicīgs ar finanšu risku pieaugšanu un nevienlīdzības pieaugumu sadalot aktīvus un ienākumus. Piedāvātajās atbildēs jau redzama iezīme - samierināšanās ar jauno savstarpējās atkarības kvalitāti laikā, kad kopējā ekonomiskā pasaule arvien skaidrāk par prioritāti izvirza nacionālo tautsaimniecību. Tās loģikas izpratne, kas saistīta ar minētajiem procesiem arī turpmāk noteiks lēnos izaugsmes tempus un attiecīgi uz pozitīviem ekonomiskās politikas rezultātiem būs jagaida.

Pilnu biļetenu oriģinālvalodā (krievu) var atrast šeit.
_______________________________________________________________________________________________________________________________ 

«Pasaules politiskais klimats: vai gaidīt turpmāku sasalšanu?»

24/06/2015

Šī gada 24.jūnijā Maskavā notika Ārpolitikas un aizsardzības politikas padomes diskusija «Pasaules politiskais klimats: vai gaidīt turpmāku sasalšanu?». Par diskusijas moderatoru bija izvēlēts sens «Baltijas foruma» partneris Fjodors Lukjanovs, bet diskusijā ņēma dalību Maskavas Karnegi centra direktors Dmitrijs Treņins un Krievijas ārlietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs. «Lenta.ru» nopublicēja galvenās tēzes no viņu runām.

Dmitrijs Treņins: Krievijas un Rietumu attiecības šobrīd pārdzīvo ne tos labākos laikus. Ar ASV mums ir konfrontācija, ar Eiropu — atsvešināšanās. Visticamāk, šādas vēsas attiecības saglabāsies ilgi, taču nenovedīs līdz jaunam aukstajam karam — šobrīd nav nekādu pazīmju tam. Tomēr nākotnes pasaule būs sarežģīta un bīstama. Šībrīža situācija ir riskanta tāpēc, ka no visām pusēm uz jebkādiem draudiem ir iespējama neadekvāta atbilde. Jebkāda šāda veida atbilde ir bīstama tādēļ, ka tā kļūst par lielāku problēmu, nekā pats izaicinājumus un tādēļ konflikts tikai padziļinās. Piemēram, par vienu no Ukrainas krīzes galvenajiem iemesliem kļuva Krievijas neadekvāta atbilde NATO paplašināšanai.

Andrejs Kortunovs: Pēdējos gados mēs nepietiekami uzmanīgi attiecāmies pret jebkādām ilgtermiņa stratēģijām. Likme tika likta uz īstermiņa interešu apmierināšanu un taktisku mērķu sasniegšanu maksimums vienu divus soļus uz priekšu. Visa mūsu stratēģiskā plānošana aprobežojās vien ar centieniem izmantot ASV vai Eiropas kļūdas savu pozīciju stiprināšanai dažās valstīs. Vienlaicīgi samazinājās kopējais ekspertu vērtējumu intelektuālais līmenis. Lielākā daļa diskusiju bija atrautas no realitātes. Klāt visam pēdējā laikā daudzi eksperti sāka uzstāties arī kā propogandisti, kas neizbēgami noved pie viņu profesionālās degradācijas.

Pilnu publikācijas tekstu oriģinālvalodā (krievu) var lasīt šeit.

_________________________________________________________________________________________________________________________________________________ 


Konference 2015

Biedrība "Baltijas forums" sāk gatavoties ikgadējai starptautiskajai konferencei, kas pēc senas tradīcijas notiks Jūrmalā, 2015. gada 12. septembrī. Par pamattēmu konferencei ir izvirzīta tēma „ASV, ES un Krievija - jaunā realitāte". Mums šķiet, ka pretrunu risināšana šajā pasaules politikai svarīgajā trijstūrī varētu pārtapt par būtisku saspringuma vājināšanos un drošības līmeņa celšanos visā Eirāzijas telpā.

Drošībai, mieram un stabilitātei Eiropā īpaši svarīgi ir turpmāka sadarbības un partnerattiecību attīstīšana starp ES un Krieviju.

Šobrīd galvenie grūti pārvaramie šķēršļi šajā ceļā ir ES valstu un Krievijas politisko elišu nespēja vai nevēlēšanās izstrādāt kopīgus ilgtermiņa attīstības mērķus. Turklāt atšķiras arī valsts veidošanas tendences; arvien vairāk atšķiras sabiedrības pamatvērtības.

Mēs sagaidām, ka konferences piedāvātā dienaskārtība noteiks ārkārtīgi asas diskusijas, bet arī pieņemam, ka situācija, kas veidojas pasaulē, neļauj aiziet no virspusējas un detalizētas aktuālās tematikas apspriedes.

Tuvākās „Baltijas Foruma" konferences darbā, neskaitot tradicionālos dalībniekus no ES, ASV, Ķīnas un Krievijas, plāno aktīvi piedalīties eksperti no valstīm, kas ir „Austrumu partnerības" programmas dalībnieces (Azerbaidžāna, Armēnija, Baltkrievija, Gruzija, Moldova, Ukraina), kā arī no Turcijas un Kazahstānas. 

________________________________________________________________________________________________________________________________

Putins par planētu

16/04/2015
Rostislavs Isčenko, RIA Novosti, speciāli "Baltijas forumam" 

16. aprīlī notika tradicionālā "Tiešā līnija", kurā Krievijas prezidents Vladimirs Putins atbildēja uz valsts iedzīvotāju jautājumiem.

Trīspadsmitās “tiešās līnijas” laikā Putins daudz runāja par ekonomiku. Irānas kodolprogramma vidējo Krievijas iedzīvotāju redzami ietekmē daudz mazāk nekā Krievijas finanšu, tautsaimniecības un lauksaimniecības stāvoklis. Vēl jo vairāk, no Krievijas ekonomikas stāvokļa tās starptautiskās pozīcijas ir atkarīgas daudz vairāk nekā no diplomātu kvalifikācijas, bruņoto spēku mēroga vai iedzīvotāju patriotiskā noskaņojuma. Bez stabilitātes ekonomikā diplomātu argumentus ir grūti uztvert un arī armija ilgi nekaros (ja resursus neatjaunot – tie beigsies). Arī patriotisms nebūs ilgs, ja dzīves līmenis krīt.

Pēc prezidenta sniegtās informācijas, Krievijas ekonomika ir izturējusi sankcijas un pat, pretēji prognozēm, uzrādīja pērnajā gadā nelielu pieaugumu. Kopējais politiskais stāvoklis nedod cerības atteikties no sankcijām tuvākajā laikā, taču tās ir pierādījušas savu neefektivitāti. Krievijas resursu un ražošanas potenciāls ir pietiekams stabilas attīstības nodrošināšanai.

Šajā sakarā Maskava jūtas pietiekami pārliecināti starptautiskā arēnā, bet prezidents pat dod mājienu, ka tiesības uz nosaukumu “Krievijas ienaidnieks” vēl ir jānopelna – ne katrs ir pelnījis tādu godu.
 
Viss raksts krievu valodā ir pieejams šeit. 

_______________________________________________________________________________________________________________________________

Austrumeiropas kareivīgās bailes

04/2015
Jānis Urbanovičs, Baltijas Foruma prezidents

Ukrainas krīze pat Minskas pamiera "iesaldētajā" režīmā audzē politiskā uzbudinājuma līmeni NATO austrumu robežvalstīs - trijās Baltijas valstīs un Polijā, arī Bulgārijā un Rumānijā. Pie mums valda sakāpinātas, pat demonstratīvi pārspīlētas bažas par nacionālo drošību, uzstājīgi piesakot Krieviju kā pašsaprotamu agresoru un apšaubot alianses rīcībspēju. Baiļpilnā retorika panāca, ka ASV uzskatāmi - ar karaspēka un militārās tehnikas klātbūtni - apliecina gribu sargāt NATO austrumu robežu. Šādi apliecinājumi vēl vairāk nervozē un biedē Krieviju, mudina to bravūrīgi izrādīt gatavību "atvairīt agresīvā bloka uzbrukumu". Spriedze uz NATO (un ES) austrumu robežas aug, radot vietējās valdībās kārdinājumu to ātrāk "izlādēt" ar radikāliem līdzekļiem.

Patlaban šis noskaņojums deformē Latvijas "nacionālkonservatīvās" valdības spēju godprātīgi un efektīvi veikt Eiropas Savienības prezidentūras pienākumus. Savā ārpolitiskajā kursā tā pilnībā orientējas uz Kijevas politikas radikālā spārna un ASV Kongresa "vanagu" pozīcijām - nevis uz ES kopējā diplomātiskā kursa piesardzību, uz Vācijas un Francijas pūliņiem panākt mieru Ukrainā. Iespējams, ES prezidējošā valsts valdība atklāti nenostājās pret Minskas sarunām "ar agresoru" tāpēc, ka svēti tic - pamiers izgāzīsies un karadarbība kā "lietu dabiskā kārtība" atjaunosies.

Kaimiņos - Viduseiropā un Ziemeļvalstīs - notiekošām diskusijām par to, kā racionāli panākt kontinentālā saspīlējuma atslābumu un izbeigt Ukrainas konfliktu, nav nekādas ietekmes uz kareivīgo noskaņojumu hipotētiskajā "frontes zonā". Paužot savu pozīciju šajos jautājumos Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Rumānija, Bulgārija pieņems izteikti "amerikāniskus" lēmumus - arī tāpēc, lai tīši izaicinātu "vecās ES gļēvuļus".

Protams, Baltijas un Austrumeiropas nāciju piesardzība un aizdomīgums par Krievijas nolūkiem ir dabiska, rūgtās vēsturiskās pieredzes radīta reakcija. Taču valdošie politiķi tīšām hipertrofē šo instinktu, jo "fears sells" - parlamenta vēlēšanās viņi ar Krievijas draudiem varēja nomaskēt savu neefektīvo un korumpēto politiku. Satracinātā sabiedrība ir morāli nobriedusi kara neizbēgamībai - ticot, ka jebkādi diplomātiskie pūliņi ir bezjēdzīgi un pat nodevīgi.

Visu rakstu var lasīt šeit. 

__________________________________________________________________________________________________________________________________________________

Jānis Urbanovičs: Eiropā atkal ož pēc pulvera

05/02/2015 

    
Par to, cik tuvu pasaule ir karam, par rietumvalstu un Krievijas nesaprašanās cēloņiem, par to, kā novērst Krievijas un NATO bruņotu konfliktu, šī "Neatkarīgās" intervija ar Baltijas foruma prezidentu, sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Jāni Urbanoviču.
 


________________________________________________________________________________________________________________________________

Ukrainas un Krievijas attiecību problemātika


„Baltijas forums" 2015.gadā plāno organizēt vairākus pasākumus veltītus Ukrainas-Krievijas attiecību problemātikai. Plānojot nākamā gada notikumus, mēs jau tagad uzsākam publikāciju sēriju par šo tematiku, kurās atainosim Ukrainas, Krievijas un citu valstu ekspertu skatījumu uz pastāvošo situāciju Eiropā.

__________________________________________________________________________________________________________________________________________________

Europe and its neighbours: A round-up of EU foreign & neighbourhood policy

06/2014
By Hannes Swoboda 

Šis īsais un apzināti selektīvs ziņojums ir balstīts uz manu pieredzi par Eiropas kaimiņattiecību jautājumos, kas gūta kopš 1996. gada, kad strādāju Eiropas Parlamentā. Es pildīju “reportiera” funkciju Horvātijai un Krievijai un kā starpparlamentāru komisiju loceklis (Dienvidaustrumeiropas, Ukrainas un Dienvidkaukāza un Centrālāzijas) informēju par notikumiem. Un tā kā biju pabijis daudzās vizītēs uz Mašriku un Magribu ievugu privilēģiju ne tikai gūt pieredzi, bet arī informāciju. Es paudu savu viedokli neskaitāmās diskusijās ar virkni sarunu biedru, kad es jau kļuvu par Ārlietu un drošības komitejas locekli, kā priekšsēdētāja vietnieku un vēlāk par prezidentu progresīvās alianses sociālistu un demokrātu grupā Eiropas Parlamentā Briselē un Strasbūrā.

Mans galvenais secinājums ir tāds, ka Eiropa nevar un nedrīkst izvēlēties starp tās iekšējās struktūras stiprināšanu un spēcīgas ārpolitikas un drošības politikas izstrādi. ES ir jābūt efektīvai aizstāvot savu pilsoņu interese gan ES robežās, gan ārpus tām.

Visu rakstu oriģinālvalodā (angļu) var lasīt šeit.

________________________________________________________________________________________________________________________________

Nākotnes melnraksti: Latvija 1948.-1955.

 

"Baltijas foruma" mājaslapā publiskota trešās grāmatas „Nākotnes melnraksti: Latvija" elektroniskā versija gan latviešu, gan krievu valodā.

Publiskota grāmatas elektroniskā versija.

__________________________________________________________________________________________________________________________________________________

 

 


 

 


 

 

 

 

 

 

 

Grāmatas

Nākotnes melnraksti

Jānis Urbanovičs
Igors Jurgens
Juris Paiders


Trešā „Nākotnes melnraksti: Latvija" sērijas grāmata aptver Latvijas pēckara vēstures visdramatiskākās lappuses - 1948. - 1955. gadi.
Sīkāk

Raksti

Kā mums nobremzēt karu

Jānis Urbanovičs /
Decembris, 2014


Starptautiskajās attiecībās nākamais 2015. gads un turpmākie nesola neko labu. It īpaši Eiropai. Tātad arī Latvijai un visam Baltijas jūras reģionam, kas no daudzsološa kontinentālā tranzītceļa ir pārvērsts par ziemeļu „frontes iecirkni" jaunā aukstajā karā starp ES un Krieviju. Sīkāk

Seko Baltijas Forumam sociālajos tīklos

Top.LV


 

Created by "TRIALINE"