Postpadomju Eiropai – 30
Projekta sākums: 2019. gada februāris
Projekta noslēgums: 2022. gada decembris 

Postpadomju Eiropai – 30

Projekts nosaukums: Postpadomju Eiropai ‒ 30 

Projekta sākums: 2019. gada februāris 

Projekta noslēgums: 2022. gada decembris 

Organizatori: Ekspertu grupa “Eiropas dialogs”, Starptautiskais sociāli ekonomisko un politisko pētījumu fonds (Gorbačova fonds), Fridriha Ēberta fonds, Henriha Bella fonds 

Projekta aktualitāti nosaka tas, ka ne tik sena vēsturiska pagātne tagad ir kļuvusi par agresīvas politiskas manipulācijas objektu; līdz ar to projekta uzdevums ir izsvērt pārejas uz postkomunistisko sabiedrību veiksmes un neveiksmes neatrisināto modernizācijas uzdevumu kontekstā. 

Projekta auditorija: projekts pirmām kārtām ir adresēts visai Krievijas, postpadomju telpas un Eiropas Savienības pilsoniskajai sabiedrībai un jaunatnei. Nevalstiskajām organizācijām, partijām un arodbiedrībām. Plašsaziņas līdzekļiem, pasniedzējiem un studentiem, jaunajiem zinātniekiem, tas ir, visiem, no kuriem ir atkarīga mūsu valstu un sabiedrību nākotne, tas nozīmē ‒ tiem, kuriem ir labi jāzina nesenā vēsture un tās daudzveidīgās mācības. 

Mērķi: 

Projekta ietvaros paredzēta ikgadēju pasākumu sērija, kura veltīta postpadomju pasaules izveidošanās trīsdesmitgadei Centrāleiropā un Austrumeiropā, Krievijā un Centrālajā Eirāzijā un kuras mērķis ir, apvienojot akadēmisko un aktuālo politisko ekspertīzi, apkopot transformācijas procesu pieredzi šajā periodā un akcentēt galvenās no šīs pieredzes gūtās mācības mūsdienu Eiropai, Krievijai un NVS. 

Tuvākajos gados apritēs gadskārtas 20. gadsimta beigu lielajiem vēsturiskajiem notikumiem Centrāleiropā un bijušajā Padomju Savienībā, kuri lielā mērā noteica robežas, valstiskumu, politiskos režīmus, sociālo kārtību un ekonomiku mūsdienu Austrumeiropā un postpadomju telpā. 

2019. gads – aprit trīsdesmit gadi, kopš padomju bloka sabrukuma Eiropā, kas galu galā noteica mūsdienu Eiropas kontūras, kā arī kopš politiskās reformas sākuma Padomju Savienībā, kuras gaitā notika pirmās alternatīvās vēlēšanas Padomju Savienībā ‒ Tautas deputātu kongresa delegātu vēlēšanas. Tā ir Gorbačova perestroikas un komunisma mierīgās demontāžas procesa apogeja. 

2020. gadā apritēs 30 gadu, kopš pirmajām alternatīvajām vēlēšanām bijušajās padomju republikās un to pieņemtajām deklarācijām par suverenitāti. Šie notikumi faktiski lika pamatus bijušo padomju republiku neatkarībai, konfigurācijai, turpmākajām polītijām un politiskajiem režīmiem, kā arī nacionālo un teritoriālo konfliktu komplektam Eiropas austrumu nomalēs, no kuriem daudzi joprojām nav atrisināti. 

2021. gadā apritēs 30 gadu, kopš PSRS sabrukuma, padomju impērijas mierīgās dezintegrācijas, kas ir svarīgākais notikums, kurš veidoja mūsdienu Eirāzijas izskatu un kļuva par izejas punktu bijušo padomju republiku postpadomju attīstības trajektorijām. Svarīgākais šīs jubilejas fokuss pirmām kārtām ir impērijas dezintegrācijas mierīgais raksturs un vienlaikus tās smagais ekonomiskais, sociālais un politiskais mantojums, kas turpina par sevi atgādināt ar krīzēm, kāda bija, piemēram, Krievijas un Ukrainas krīze pēdējā desmitgadē. 

2022. gadā aprit trīsdesmit gadu, kopš  tirgus reformas sākuma Krievijā un citās bijušajās PSRS republikās, kas liek pievērsties tirgus ekonomikas veidošanās kopējām likumsakarībām  Austrumeiropas valstīs un bijušajā Padomju Savienībā. 

Projekts paredz rīkot vairākus starptautisko ekspertu sesiju ciklus pirms četrām sabiedriski zinātniskām konferencēm, kuras veltītas minētajām gadskārtām, kā arī kolektīvu monogrāfiju izdošanu ar konferenču materiāliem. Katrai gadskārtai ir savs fokuss un sava problemātika (kopējais raksturojums dots iepriekš), kas nosaka attiecīgās konferences tematu. Katras konferences struktūrā ir vēsturiskā daļa, kas summē mūsdienu priekšstatus par 30 gadu seniem notikumiem, kā arī daļa, kas veltīta atbilstošiem 30 gadu ilgiem postpadomju pieredzes aspektiem un mācībām, ko tā sniedz tagadnei un nākotnei. Līdz ar to par šo pasākumu dalībniekiem jākļūst akadēmiskās zinātnes pārstāvjiem (zinātniekiem no dažādām valstīm), kā arī sabiedrības līderiem un politiķiem ‒ notikumu dalībniekiem –, no vienas puses, un mūsdienu politiķu un sabiedrisko darbinieku paaudzes pārstāvjiem, no otras puses. Šādas konferences kopumā ļaus izanalizēt postsociālisma valstu politisko trajektoriju diverģences cēloņus telpā no Austrumeiropas līdz Centrālāzijai un Aizkaukāzam, šo valstu noieto ceļu un perspektīvas mūsdienu pasaulē.

Orientējošā programma: Četru starptautisku konferenču rīkošana un četru kolektīvu monogrāfiju publicēšana ar katras konferences materiāliem (provizoriskie nosaukumi): 

  • 2019. gada 5. decembris, Maskava: konference “1989. – 2019. Atbrīvošanās: demokratizācija un komunisma demontāža Padomju Savienībā un Austrumeiropas valstīs” Pirms 30 gadiem, 1989. gadā, sākās vēsturiski notikumi, kuri daudzējādā ziņā noteica mūsdienu Eiropas izskatu. Padomju Savienībā sākās Mihaila Gorbačova iniciētās politiskās reformas īstenošana 
  • 2020. gadā: konference “1990. – 2020. Suverenitātes: nāciju un valstu tapšanas process postpadomju telpā” 
  • 2020. gada beigās: kolektīvas monogrāfijas ‒ pirmās konferences materiālu ‒ publicēšana 
  • 2021. gada rudenī: konference “1991. – 2021. Impērijas gals: vēsturiskā mācība un postimpēriskās transformācijas trīsdesmit gadu” 
  • 2021. gada beigās: kolektīvas monogrāfijas ‒ otrās konferences materiālu ‒ publicēšana
  • 2022. gada rudenī: konference “1992. – 2022. Postkomunisma tirgi: ekonomiskās attīstības pieredze bijušajās sociālisma valstīs” 
  • 2022. gada beigās: kolektīvas monogrāfijas ‒ trešās konferences materiālu ‒ publicēšana 
  • 2023. gada beigās: kolektīvas monogrāfijas ‒ ceturtās konferences materiālu publicēšana

Dalībnieki: politiskie un sabiedriskie darbinieki, Krievijas un ārvalstu vadošie eksperti politisko zinātņu, socioloģijas, ekonomikas un vēstures jomā 

Programmas direktori: Kirills Rogovs, Jevgeņijs Gontmahers, Nikolajs Petrovs

Semināri un konferences
2019. gadā

ТЕМАTS: “Atbrīvošanās: demokratizācija Padomju Savienībā un komunisma demontāža Centrāleiropā ‒ pēc 30 gadiem”

Pirms 30 gadiem, 1989. gadā, sākās vēsturiski notikumi, kuri daudzējādā ziņā noteica mūsdienu Eiropas izskatu. Padomju Savienībā sākās Mihaila Gorbačova iniciētās politiskās reformas īstenošana, kuras rezultātā pirmo reizi kopš 1917. gada notika alternatīvas Tautas deputātu kongresa delegātu vēlēšanas un sāka veidoties daudzpartiju sistēma. PSRS demokratizācija savukārt stimulēja demokrātiskās kustības un demokrātiskās revolūcijas Centrāleiropā (Ungārijā, VDR, Čehoslovākijā, Rumānijā). Kā šie notikumi izskatās pēc 30 gadiem? Kādu mācību var gūt no tiem un no 30 gadu ilgās postkomunistiskās attīstības vēstures? Vai tagad Austrumeiropas valstu sociālajā un politiskajā kārtībā ir jūtama komunistiskā pagātne? Vai Eiropa ir kļuvusi vienota un cik tā ir pietuvojusies šim mērķim?

Paredzēts rīkot divus seminārus-diskusijas un lielu noslēguma konferenci Maskavā 

Semināru un konferences pamattēmas: 

1. seminārs: 2019. gada 31. maijā ‒ 1. jūnijā Jūrmalā (Latvija), viesnīcā “Lielupe”.

Uzņemošā puse ‒ NVO “Baltijas forums” “Komunisma demontāža: ko māca antikomunistiskās revolūcijas Centrāleiropā un bijušajā PSRS” 

  • Demokratizācija no augšas vs. Demokratizācijas no apakšas; izaicinājumi un sekas 
  • Antikomunistiskās revolūcijas Centrāleiropā un bijušajā PSRS: kopīgais un atšķirīgais 

2. seminārs: 2019. gada 11. oktobrī Berlīnē (vai Maskavā)

“Komunisma sociālais mantojums: postkomunisma valstu iedzīvotāju vērtības ‒ kam viņi dod priekšroku” 

Noslēguma konference: 2019. gada 9. decembrī Maskavā 

“Ceļš uz vienotu Eiropu: ko māca postkomunisma trīsdesmit gadu”


SUMMARY (.pdf)

Summary


DIALOGI 20 GADU GARUMĀ (.pdf)


Saskaņā ar sevi, ar saviem tuvākajiem un ar latviju - politiķa Jāņa Urbanoviča kredo


KOMUNISMA DEMONTĀŽA: KO MĀCA ANTIKOMUNISTISKĀS REVOLŪCIJAS EIROPĀ UN POSTKOMUNISMA TRĪSDESMITGADE 

2019. gada 31. maijs ‒ 1. jūnijs 

Norises vieta ‒ Hotel Lielupe, Bulduru prospekts 64/68, Jūrmala, Latvija

PROGRAMMA

31.maijs

08.30 – 09.00 Dalībnieku reģistrācija

09.00 – 09.30 Konferences atklāšana. Igors Jurgens, ekspertu grupa “Eiropas dialogs”, ИНСОР (Mūsdienu attīstības institūts), Jānis Urbanovičs, NVO “Baltijas forums” presidents, Pērs Tešendorfs, Fridriha Ēberta fonda pārstāvniecība Krievijas Federācijā

09.30 – 11.30 I sesija. Gaidīšanas drāma: 1989. gads turpmākās trīsdesmitgades perspektīvā Apspriežamie jautājumi: Gan Centrāleiropā, gan bijušajā Padomju Savienībā 1989. gadā tika sasniegta kulminācija cerībām uz mierīgu un sekmīgu pāreju no komunistiskās diktatūras uz liberālu politisko un ekonomisko kārtību. Kā šīs cerības izskatās tagad? Vai tās jau sākotnēji nebija piepildāmas? Kādi bija galvenie vilšanās faktori?

Moderators: Igors Jurgens

Impulsa prezentācijas:

Maksims Trudoļubov – Krievija, Kenana institūts: 1989. gads ‒ Lielās cerības: ko gaidīja un ko nesagaidīja komunistisko valstu iedzīvotāji

Semjuels Grīns – Lielbritānija, Krievijas institūts, Karaliskā koledža, Londona: “Homo post-soveticus”: ko trīsdesmit gadu laikā uzzināja bijušie padomju pilsoņi

Georgijs Satarovs – Krievija, Lietišķo politisko pētījumu fonda “Informātika demokrātijai” (ИНДЕМ) prezidents: Postkomunistiskā tranzīta drāma – tranzīta jēgas maiņa

Andrejs Meļviļs – Krievija, Nacionālā pētniecības universitāte, “Ekonomikas augstskola”: “Struktūras” un “aktori”: ko neskaidro parastie tranzīta modeļi

Diskusija un debates

11.30 – 12.00 Kafijas pauze

12.00 – 14.00 II sesija. Komunisma demontāža: modeļi, ideoloģijas un faktori

Apspriežamie jautājumi: Kādiem spēkiem, faktoriem un ideoloģijām bija galvenā nozīme komunisma demontāžas procesā dažādās Centrāleiropas valstīs un bijušās PSRS republikās, un kāda bija to loma turpmākajās evolūcijas trajektorijās? Antikomunisma nacionālistiskās un demokrātiskās komponentes: kāds bija to samērs un sekas?

Moderators: Vladimirs Rižkovs

Impulsa prezentācijas:

Andrejs Rjabovs – Krievija, žurnāls “Pasaules Ekonomika un Starptautiskās Attiecības” («Мировая экономика и международные отношения»): Starpsistēmu transformācijas īpatnības postpadomju telpā

Klāra Gaivica – Potsdamas Landtāgs, Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas izpildkomiteja: Vai starp Rietumvāciju un Austrumvāciju joprojām ir siena? Sadalītās Vācijas garā ēna

Adams Mihniks – Polija, “Gazeta Viborča”: Nacionālisms un demokrātija: skats no Polijas

Balints Madjārs – Ungārija, Centrāleiropas universitāte: Centrāleiropas valstu postkomunistiskās attīstības trajektorijas

Diskusija un debates

14.00 – 15.00 Pusdienas

15.00 – 17.00 III sesija. 1989. gads Padomju Savienībā: no perestroikas līdz postperestroikai

Apspriežamie jautājumi: Kāpēc Gorbačova plāns par pakāpenisku padomju sistēmas demokratizāciju cieta krahu? Kas noteica pavērsienu no perestroikas uz postperestroiku un padomju iekārtas sistēmisko krīzi? Kāda nozīme bija perestroikas institucionālajai un politiskajai pieredzei Krievijas un citu postpadomju valstu politiskās attīstības trajektorijās?

Moderators: Olga Zdravomislova

 Impulsa prezentācijas:

Dmitrijs Travins – Krievija, Eiropas universitāte Sanktpēterburgā: Ekonomiskā reforma un demokratizācija perestroikas periodā

Nikolajs Petrovs – Krievija, Nacionālā pētniecības universitāte, “Ekonomikas augstskola”: Tautas deputātu I kongress PSRS/Krievijas politiskajā vēsturē

Sergejs Cipļajevs – Krievija, Krievijas tautsaimniecības un civildienesta akadēmija: Perestroika: no pārmērīgām cerībām līdz pārmērīgas vilšanās piedzīvošanai

Nikolajs Mitrohins – Vācija, Brēmenes universitātes Austrumeiropas pētījumu centrs: Vēlīnā padomju perioda nacionālisms: tā ienākšana lielajā politikā un 30 transformācijas gadi

Diskusija un debates

1.jūnijs

09.30 – 12.30 IV sesija (ar kafijas pauzi). 30 gadu pēc komunisma: postkomunistiskās attīstības trajektorijas

Apspriežamie jautājumi: Ko māca 30 postkomunisma gadu? Kāpēc antikomunistiskās revolūcijas bija galvenokārt samta revolūcijas, bet reālā dekomunizācija izrādījās tik ilga un smaga? Vai Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Krievijas pašreizējās politiskās attīstības problēmas ir saistītas ar šo valstu komunistisko pagātni?

Moderators: Jevgeņijs Gontmahers

Pirmās dienas sesiju moderatoru prezentācijas:

Igors Jurgens, Vladimirs Rižkovs, Olga Zdravomislova

Uzstājas: Grigorijs Javlinskis, Vladimirs Rižkovs, Viktors Karnejenka, Anatolijs Kinahs, Mihails Pogrebinskis, Ralfs Fjuks

Diskusija


Dalībnieku saraksts

  • Marī Luīza Beka Bundestāga locekle, partija “Apvienība 90/ Zaļie” (1994–2017), Vācija 
  • Klāra Gaivica Branderburgas Landtāgs, Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas izpildkomiteja 
  • Jevgenijs Gontmahers, Ekspertu grupas “Eiropas dialogs” koordinācijas padome, Krievija 
  • Semjuels Grīns, Krievijas institūts, Londonas Karaliskā koledža, Lielbritānija 
  • Mihails Gusmans, Informācijas aģentūras TASS ģenerāldirektora pirmais vietnieks, Krievija 
  • Vera Dubina, Fridriha Ēberta fonda pārstāvniecība Krievijas Federācijā, Krievija 
  • Arkādijs Dubnovs, Kārnegī centrs Maskavā, Krievija
  • Vitālijs Dimarskijs, Radiostacija “Эхо Петербурга”, Krievija 
  • Aleksandrs Dinkins, Krievijas Zinātņu akadēmijas Nacionālais Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību pētniecības institūts (ИМЭМО РАН), Krievija  
  • Olga Zdravomislova, Starptautiskais sociāli ekonomisko un politisko pētījumu fonds (Gorbačova fonds), Krievija
  • Dmitrijs Zimins, Nekomerciālo programmu fonds “Dinastija”, Krievija 
  • Viktors Karnejenka, PSRS Augstākās padomes deputāts 1989.–1991. gadā, Baltkrievija 
  • Džons Lafs, Chatham House, Lielbritānija 
  • Anatolijs Lebedjko, Centrs “Eiropas dialogi”, Baltkrievija 
  • Marija Ļaibhoļca, Nekomerciālo programmu fonds “Dinastija”, Krievija 
  • Balints Madjārs, Centrāleiropas universitāte, Ungārija
  • Andrejs Meļviļs, Nacionālā pētniecības universitāte, “Ekonomikas augstskola”, Krievija 
  • Nikolajs Mitrohins, Brēmenes universitātes Austrumeiropas pētījumu centrs, Vācija 
  • Adams Mihniks, “Gazeta Wyborcza”, Polija
  • Justs Vincs Paļeckis, Ārlietu ministra vietnieks 2002.–2004. gadā, Lietuva 
  • Tatjana Parhaļina, Krievijas Zinātņu akadēmijas Sabiedrisko zinātņu zinātniskās informācijas institūts, Krievija 
  • Mihails Pogrebinskis, Kijevas Politisko pētījumu un konfliktoloģijas centrs, Ukraina 
  • Ivans Poļakovs, Starpvalstu attīstības korporācijas ģenerāldirektors, Krievija 
  • Andrejs Petrovs, Ekspertu grupa “Eiropas dialogs”, Krievija 
  • Nikolajs Petrovs, Nacionālā pētniecības universitāte “Ekonomikas augstskola”, Krievija  
  • Sergejs Potapkins, Agora Strategy Group, Latvija 
  • Kirills Rogovs,  Fonds “Liberālā misija”, Krievija 
  • Vladimirs Rižkovs, Nacionālā pētniecības universitāte, “Ekonomikas augstskola”, Krievija 
  • Andrejs Rjabovs, Žurnāls “Pasaules Ekonomika un Starptautiskās Attiecības” (Мировая экономика и международные отношения), Krievija 
  • Georgijs Satarovs, Lietišķo politisko pētījumu fonds “Informātika demokrātijai” (ИНДЕМ) 
  • Vlads Siratavičs, Viļņas universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātnes institūts, Lietuva
  • Mihails Suļmans, Nobela fonda izpilddirektors 1992.–2011. gadā, Zviedrija 
  • Jeļena Teļegina, Nacionālā pētniecības universitāte, “Ekonomikas augstskola”, Krievija 
  • Pērs Tešendorfs, Fridriha Ēberta fonda pārstāvniecība Krievijas Federācijā, Vācija
  • Anatolijs Torkunovs, KF Ārlietu ministrijas Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts (МГИМО), Krievija 
  • Dmitrijs Travins, Eiropas universitāte Sanktpēterburgā, Krievija 
  • Maksims Trudoļubovs, Kenana institūts, Krievija 
  • Andreass Umlands, Eiroatlantiskās sadarbības institūts, Ukraina 
  • Jānis Urbanovičs, NVO “Baltijas forums” prezidents, Latvija 

  • Johaness Fosvinkels, Henriha Bella fonds Krievijā, Vācija 
  • Ralfs Fjukss, Henriha Bella fonds, Vācija 
  • Sergejs Cipļajevs, Krievijas Tautsaimniecības un civildienesta akadēmija, Krievija 
  • Igors Jurgens, Ekspertu grupa “Eiropas dialogs”, ИНСОР (Mūsdienu attīstības institūts), Krievija 
  • Grigorijs Javlinskis, politiskā partija “Jabloko” («Яблоко»), Krievija

Mūsu partneri

Par mums raksta



Created with Mozello - the world's easiest to use website builder.

 .