“Krievijas – Rietumu attiecību krīze saasinās. Kā ekspertu savienība var palīdzēt?”

Atskats uz konferenci, foto, video materiāli, pasākuma programma un dienaskātība, atrodami šeit.


______________________________________________________________________

Pasākuma atbalstītāji







Dzīve pēc traģēdijas

Jānis Urbanovičs

"Problēmu nav iespējams atrisināt tajā pašā līmenī, kurā tā radusies. Ir jāpaceļas augstāk par šo problēmu, nonākot nākamajā līmenī." Alberts Einšteins. Pirms pievērsties galvenajam, skaršu mazāk svarīgo attiecībā uz šā raksta uzdevumiem. Iesākumā daži vārdi par sistēmisko krīzi, kura pašlaik dažādos līmeņos un dažādās pasaules daļās izpaužas politikā, ekonomikā un kultūrā. Uzskaitīt krīzes pazīmes nozīmētu atkārtot jau sacīto. Taču saskaņā ar žanra likumiem tomēr ir nepieciešams nosaukt svarīgākās pazīmes.

Tuvākā, proti, tā, kura atrodas acu priekšā, ir pašas ES krīze un ideju krīze attiecībā uz tās nākotni. 2005. gadā tika "apglabāta" Eiropas konstitūcija, un pēc tam notika arī "Brexit". Daudz jautājumu, bet maz atbilžu un vēl mazāk – cerību. Process, kas reiz tika aizsākts Romā, Kidži pilī, savas pastāvēšanas vēstures sestajā gadu desmitā ir sācis buksēt un pat doties atpakaļgaitā. Kāpēc? Atbildi, iespējams, kādreiz atradīs. Vēsturnieki.

Globalizācijas krīze. Ierosinu ar šo "apaļo" un ne visai saprotamo vārdu saprast izlīdzināšanu – gan dabisko, gan piespiedu, kā arī dažādu valstu un teritoriju unifikāciju Amerikas Savienoto Valstu vadībā. Pēdējo gadu laikā šis projekts uz pieaugošas pretestības fona arī ir sācis bremzēties. Kāpēc? Vai tad tas ir slikti, ja visiem ir vienādi labi? Kāpēc globalizācija rit tik grūti?

Cēlonis ir tas pats, kas padara neiespējamu komunismu un vienādošanu: cilvēki jau piedzimstot ir dažādi – gan talantu, gan noslieču un pat mantoto slimību ziņā. Kā vienam ir daudz, citam ir maz. Pat tādā pārmērīgi regulētā variantā, kāds bija padomju modelis, atradās vieta ekonomiski citādi domājošajiem. Neraugoties uz bailēm no kriminālvajāšanas, atradās tie, kuri principiāli strādāja tikai savā, bet ne kolhoza labā un deva priekšroku domāt ar savu galvu un pašam visu izlemt.

Valstīm un tautām arī ir dažāda vēsture, kultūra, genotips un temperaments. Diez vai tagad (un pārskatāmā nākotnē) atradīsies daudz valstu, kuras būtu gatavas, līdzīgi kā Ukraina, mainīt savu "civilizācijas izvēli". Vismaz ķīnieši, arābi, krievi un indieši noteikti nav gatavi.

Abi dziestošie procesi – eirointegrācija un globalizācija – savas "zelta dieniņas" piedzīvoja 1990. gados. Labvēlīgus apstākļus tiem radīja padomju sistēmas sabrukums: daba necieš tukšumu, un vakuums, kas radās Eiropas austrumos, sāka aizpildīties no rietumiem. Tas bija eiforisks Eiropas projekta ekspansijas laiks: tika pievienotas jaunas teritorijas un resursi – gan cilvēku, gan materiālie, gan tehnoloģiskie, kā arī noieta tirgi. Līdz ar to vidējais "vecās Eiropas" iedzīvotājs tolaik sāka dzīvot labāk un mierīgāk.

Viss raksts lasāms šeit.


Mūsu partneri


                        


            

                                                                           


Par mums raksta



Created with Mozello - the world's easiest to use website builder.

 .