2012. gads


„Baltijas foruma" starptautiskā konference 2012

„Baltijas foruma" ikgadējā starptautiskā konference notika 2012. gada 25. un 26. maijā Jūrmalā. Šī gada Baltijas foruma konferences programma bija balstīta aktuālāko starptautisko pārmaiņu risku un iespēju novērtējumā, kā arī ilgtermiņa ekonomiskās izaugsmes jautājumos.

Kā liecina ilggadēja pieredze, Baltijas foruma konferenču „vērtība" un ietekme īpaši pieaug laikā, kad norisinās globālas un reģionālas krīzes. Tieši tad ir svarīgi veikt oficiālu un neoficiālu viedokļu apmaiņu, kā arī izprast un pienācīgi izvērtēt nozīmīgākos globālos un reģionālos spēlētājus pasaules politiskajā arēnā. 2012. gadā šāds brīdis ir atkal pienācis.

2012. gads ir laiks, kad disproporcija starp veco 20. gadsimta kārtību un šodienas jauno varas un ietekmes centru izaugsmi nozīmē, ka pasaulē jau ir sācies neapturamu fundamentālu pārmaiņu laikmets, kad starptautiskajai sabiedrībai būs jāpārkārto gadu desmitiem pastāvošā pasaules kārtība atbilstoši 21. gadsimta izaicinājumiem. 2012. gads būs laiks, kad notiks radikālas pārmaiņas gan globālajā, gan starptautiskajā pasaules kārtībā, kad sāksies pilnīga pasaules un daļēja Eiropas Savienības finanšu sistēmas transformācija. 2012.gads būs gads, kad gaidāmas pārmaiņas tādu pasaules līmeņa spēlētāju iekšpolitikā kā Krievijā un ASV, kurām būs konkrētas un vēl ekspertu neapjaustas starptautiskas konsekvences.

Šī gada Baltijas foruma konferences programma bija balstīta aktuālāko starptautisko pārmaiņu risku un iespēju novērtējumā, kā arī ilgtermiņa ekonomiskās izaugsmes jautājumos.

1. tēma. Ģeopolitiskās transformācijas Vidusjūras dienvidos, Tuvo Austrumu riski, iespējas un ietekme uz ES, Krievijas un Baltijas valstu ekonomiku. Gaidāmās pārmaiņas šajā plašajā un šobrīd nestabilajā teritorijā neglābjami skars visas sfēras - ekonomiku, transportu, enerģētiku u.c., tostarp ietekmēs arī reģionālās drošības jautājumus valstīs, kas robežojas ar Lībiju, Ēģipti, Irāku, Izraēlu, Sīriju, Irānu, Afganistānu u.c. Gaidāmās pārmaiņas tieši vai pastarpināti ietekmēs Eiropas, ASV, Krievijas un Ķīnas sadarbības principus cīņā pret starptautisko terorismu, organizēto noziedzību, narkotiku un cilvēku tirdzniecību. Situācijas saasināšanās Tuvo Austrumu reģionā, īpaši konfliktu pāraugšana militārās sadursmēs, tieši ietekmēs pasaules energoresursu un izejvielu cenu paaugstināšanos, kā arī atstās negatīvu iespaidu gan uz globālās, gan reģionālās izaugsmes iespējām.

2. tēma. Iespējamās iekšpolitiskās pārmaiņas Krievijā, ASV, Francijā un citur; šo pārmaiņu ietekme starpvalstu attiecībām. Politiskās sekas, ko rada A. Medvedeva prezidentūras noslēgums un Putina atgriešanās Krievijas valsts vadītāja amatā. Šo procesu iespējamās ārpolitiskās konsekvences. Politisko reformu nepieciešamība Krievijā un aktuālie Krievijas - ES attiecību jautājumi. ASV priekšvēlēšanu gads un galvenie iespējamie ASV ārpolitiskās un iekšpolitiskās attīstības modeļi. Tos īstermiņa un ilgtermiņa izpausmju, seku un konsekvenču novērtējums.

3. tēma. Globālās krīzes izaicinājumi un Eiropas kopējās konkurētspējas paaugstināšanas problēmas. Zīmīgs izaicinājums gan pasaules, gan visas Eiropas attīstībai būs gaidāmās pārmaiņas Eiropas Savienībā. Eirozonas krīze, kas 2011. gadā kļuva par pasaules lielāko finanšu problēmu, iezīmēja fundamentālu lūzumu ES attīstībā. ES ilgus gadus bija demokrātijas un tolerances karognesējs un paraugs pasaulei. ES radīja veiksmīgas reģionālās kooperācijas un sadarbības sistēmu, kas kalpoja par atdarināšanas cienīgu paraugu citām pasaules daļām. Taču finansiālais un ekonomiskais strupceļš, kurā Eirozonas valstis nonāca 2011.gada beigās, līdz nebijušam līmenim samazināja ES pievilcību pasaules acīs un rada lielas bažas par Eiropas Savienības ilglaicību.

Eiropas Savienība ir grūtas izvēles priekšā - kur balstīt savu tālāko attīstību? Šobrīd kā visticamākā izvēle ir tālāka Eiropas integrācija un ceļš uz ES federalizāciju. Tiek pieminēta arī integrācijas apturēšana un daļēja ES decentralizāciju, kā arī „divu ātrumu Eiropas" politikas ieviešana. Eiropas kaimiņattiecību politikai Baltijas - Baltkrievijas un Baltijas - Krievijas attiecību kontekstā arī nepieciešams pievērst uzmanību.

4. Eiropas un Āzijas valstu ekonomiskās sadarbības perspektīvas un kopējas atbildes uz globāliem izaicinājumiem meklējumi. Ķīna pēc kopējā IKP potenciāla jau ir kļuvusi par pasaules otro lielāko ekonomiku. Tuvākajos gados Ķīnas strauji augošais ekonomiskais potenciāls sāks izplesties citos globālās politikas un ekonomikas virzienos, jau pārskatāmā nākotnē iegūstot planētas līdera pozīcijas arī finanšu resursu un militārā potenciāla jomā. Līdzīgus procesus var vērot arī Krievijas, Indijas un Brazīlijas izaugsmē. Taču gan globālā finanšu kārtība, gan balsošanas mehānisms Starptautiskajā Valūtas fondā, ANO, Pasaules Bankā un citās ietekmīgās starptautiskajās struktūrās tika izstrādāts 20. gadsimta vidū - laikmetā, kad mūsdienu līderi bija nabadzīgas un finansiāli neietekmīgas valstis.

Kā globālo spēku līdzsvara izmaiņas ietekmēs konferences dalībnieku valstu ekonomisko izaugsmi? Kuri būs galvenie un efektīvākie starptautiskie transporta koridori? Kā globālās pārmaiņas ietekmēs enerģētikas attīstību, resursu sadali un starptautisko darba dalīšanu? Kā globālie procesi ietekmēs izglītības sistēmu, zinātnes un tehnikas attīstību? Visi šie jautājumi pieprasa detalizētu apspriedi.

Bez uzmanības nedrīkst atstāt arī globālās un reģionālās drošības nostiprināšanas alternatīvas. Kas ir optimālākais risinājums - pilnveidot un attīstīt esošās drošības struktūras vai meklēt jaunas starptautiskās sadarbības iespējas? Kā ierasts, jautājumi, uz kuriem mēs meklēsim atbildes "Baltijas foruma" konferencē, būs vairāk praktiski nevis teorētiski.

PROGRAMMA  ZIŅOJUMI  PRESES TŪRE  FOTO & VIDEO  PUBLIKĀCIJAS

Sadarbībā ar:

_________________________________________________________________________________________________________________________________________________

„Baltijas forums" Krimā: Ekspertu seminārs

2012. gada 5. un 6. oktobrī Krimā "Baltijas foruma" zīmē norisinājās starptautisks seminārs "Reģionālās un inovatīvās attīstības problēmas un perspektīvas. Latvija un Krima: pieredzes apmaiņa un sadarbības iespējas", kuru organizēja Krimas Autonomās Republikas (AR) Augstākā Padome un "Baltijas Stratēģisko pētījumu un inovāciju institūts".

Līdz šim "Baltijas foruma" pasākumi tradicionāli notika Rīgā un Jūrmalā, kā arī Maskavā un Sanktpēterburgā, bet šogad pasākumu norišu vietu ģeogrāfija tika paplašināta un pirmo reizi kāds pasākums notika Krimā (Ukrainā).

Krimā notikušajā seminārā, kurā piedalījās Latvijas un Krimas pašvaldību vadītāji, eksperti, politiķi un žurnālisti, īpaša uzmanība tika pievērsta reģionālajai un pilsētu tematikai.

Ļoti aktīva diskusija notika par tēmu "Mazās pilsētas kā inovāciju attīstības centri: iespējas, problēmas un perspektīvas", kā arī par tēmu "Latvija un Krima: eiropiskas attīstības reģioni. Pieredzes apmaiņa un sadarbības perspektīvas". Īpašu interesi izsauca iespējas apmainīties ar pieredzi par reģionālo attīstību, mazo pilsētu perspektīvām, Latvijas un Krimas uzņēmēju dalību kopīgos inovatīvos projektos Eiropas Savienības valstu sadarbības programmas ietvaros ar tuvākajām kaimiņvalstīm.

Seminārā piedalījās Krimas Autonomās Republikas Augstākās padomes loceklis Sergejs Aksenovs, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs, "Baltijas foruma" direktors Aleksandrs Vasiļjevs, Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs, Latvijas Žurnālistu savienības prezidents un ģeogrāfijas doktors Juris Paiders, Pašvaldību stratēģiskās attīstības institūta "Mazās pilsētas" direktors, Eiropas pašvaldību ekspertu kluba loceklis Aleksandrs Balobanovs, ģeogrāfijas doktors, Monterejas Starptautisko pētījumu institūta asociētais profesors (Monterreja, Kalifornija, ASV), Portlendas štata universitātes viesprofesors (Oregona, ASV), Krievijas prezidenta Tautsaimniecības Akadēmijas un Valsts Pārvaldes vadošais vecākais līdzstrādnieks Aleksandrs Ļevintovs un Krimas AR Ministru Padomes Ekspertu analītiskās padomes priekšsēdētājs, Krimas AR Augstākās padomes priekšsēdētāja padomnieks Aleksandrs Formančuks.

Semināra noslēgumā dalībnieki vienojās par jaunas tradīcijas ieviešanu - oktobra sākumā Krimā organizēt semināru par aktuālajām problēmām un tēmām pasaulē, ielūdzot uz šiem pasākumiem plaša loka ekspertus, akadēmiķus, pētniekus, augstas amatpersonas un pašvaldību pārstāvjus no Krimas, Ukrainas, Krievijas, Latvijas un citām ES valstīm.

Ziņojumi: 

FOTO un VIDEO

_________________________________________________________________________________________________________________________________________________

Eiropas un Āzijas mediju forums 2012

Ikgadējais Eiropas un Āzijas mediju forums (FEAM) šogad no 9.līdz 12.decembrim norisinājās Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā, kur to organizēja Krievijas Starptautiskā ziņu aģentūra "RIA Novosti". Šogad foruma darba kārtībā Eirāzijas integrācijas attīstība.

Forumā tradicionāli pulcējās vairāk kā 200 vadošo drukāto un elektronisko mediju vadītāji no NVS valstīm, Baltijas valstīm un Gruzijas, pārstāvot visdažādāko savu valstu sabiedrisko un politisko spektru. Iepriekš līdzīgi forumi notika Maskavā, Kijevā un Astanā. Šogad foruma darba kārtībā Eirāzijas integrācijas attīstība.

Kā arī iepriekšējos gadus, "Baltijas forums" aktīvi piedalījās FEAM-2012 un organizēja Latvijas delegāciju dalībai forumā. Šogad no Latvijas forumā piedalījās Latvijas Žurnālistu savienības un lielāko ziņu aģentūru - BNS un LETA - vadītāji, kā arī lielāko Latvijas laikrakstu redaktori.

Viedokļi un komentāri:

Sīkāk par forumu RIA Novosti mājaslapā šeit. 

_________________________________________________________________________________________________________________________________________________

Konkurss: Nacionālās attīstības plāns 2014.-2020. gadam

Latvijas nākotne ir tavās rokās!

Nacionālās attīstības plāns 2014.-2020. gadam 2012. gada oktobrī tika nodots sabiedriskajai apspriešanai. „Baltijas forums" izsludināja konkursu par alternatīvu Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju.

Konkursa rezultāti

Biedrības "Baltijas forums" izveidotā komisija ir izvērtējusi visus konkursam laicīgi iesūtītos darbus par alternatīvu Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju. Konkursa darbus izvērtējām pēc šādiem kritērijiem:

  • Darba atbilstība konkursa tematikai un izvirzītajiem mērķiem;
  • Idejas oriģinalitāte;
  • Darbā minēto ideju pamatojums un pilnīgs apraksts;
  • Darbs balstīts ne tikai uz Nacionālā attīstība plāna kritiku, bet ir izvirzītas konkrētas alternatīvas idejas, kas atbilst Latvijas situācijai.

Konkursa komisija pieņēma sekojošu lēmumu:

1. Nepiešķirt pirmo vietu, jo neviens iesūtītais darbs pilnībā neatbilda vērtēšanas kritērijiem;

2. Palielināt balvu apjomu un piešķirt vēl vienu otro un vēl vienu trešo vietu;

3. Divas otrās vietas tiek piešķirtas diviem radošajiem kolektīviem:

Komandai no Daugavpils, kuras sastāvā bija Daugavpils Universitātes profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas ''Karjeras konsultants un jaunatnes lietu speciālists'' studenti Dana Rimvide-Mickeviča, Oksana Astratova, Edīte Ivanova, Tatjana Nikitina, Līga Kriškjāne un Milena Rožanska.

Komandai no Rīgas, kuras sastāvā bija Latvijas Universitāte Sociālo Zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas un Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātes studentes Anete Vītola, Ilze Balcere un Alise Vītola.

4. Divas trešās vietas tiek piešķirtas:

Daugavpils Universitātes profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas ''Karjeras konsultants un jaunatnes lietu speciālists'' studentiem Anitai Laurenai un Oskaram Laurenam;

Daugavpils Universitātes studentei Lilitai Boļšijai.

5. Konkursa uzvarētāji naudas balvu pētnieciskā darba veikšanai pilnā apjomā varēs saņemt mēneša laikā pēc konkursa rezultātu paziņošanas.

Ar konkursa darbu kopsavilkumu var iepazīties šeit.

FOTO

_________________________________________________________________________________________________________________________________________________

Tikšanās ar Krievijas ekonomistu Leonīdu Grigorjevu

Starptautiskā biedrība „Baltijas forums" sadarbībā ar Starptautisko mediju klubu „Formāts A3" 2012.gada 26. martā rīkoja tikšanās ar ilggadējo "Baltijas foruma" partneru Nacionālās pētniecības universitātes "Augstākā ekonomikas skola" profesoru, Krievijas Federācijas Enerģijas ministrijas Enerģētikas aģentūras ģenerāldirektora vietnieku Leonīdu Grigorjevu un Krievijas Enerģētiskās aģentūras Investīciju un finanšu problēmu analīzes nodaļas vadītāju Alekseju Ivaščenko. Pasākumā piedalījās ekonomisti, finansisti, žurnālisti, studenti un visi, kam interesē pasaules ekonomikas attīstība globālas krīzes apstākļos un pēckrīzes atjaunošanās fāzes.

Vizītes laikā Leonīds Grigorjevs arī apmeklēja Latvijas Universitāti un Transporta un Sakaru Institūtu ar savu lekciju kursu "Maigā recesija 2012.gadā un problēmas ar parādiem". Ar lekciju prezentāciju  varat iepazīties šeit. Tikšanās laikā tika prezentēts L. Grigorjeva rakstu krājums "Pasaules ekonomikas aktuālie jautājumi 2010-2012. Globālā nestabilitāte. Parādu krīze. Enerģētika.", kas izdeva „Baltijas forums". Ar krājuma saturu krievu valodā varat iepazīties šeit.  

Atsevišķa krājuma sadaļa ir veltīta tēmai „Baltijas valstis: ceļi, pa kuriem iziet no krīzes, mācības un perspektīvas".

Pasaules ekonomika patlaban piedzīvo vissmagākos satricinājumus pēdējo sešdesmit gadu laikā, valstu un reģionu attīstība ir kļuvusi ārkārtīgi nevienmērīga. „Mīkstās recesijas" sagaidīšana Eiropas Savienībā 2012. gadā, nestabilā situācija Tuvajos un Vidējos Austrumos, budžeta un parādu krīzes dažādās valstīs liek ekonomistiem un politiķiem vērīgi sekot līdzi esošajām un ilgtermiņa tendencēm. Savā ziņojumā "Maigā recesija 2012.gadā un problēmas ar parādiem" Leonīds Grigorjevs aplūkos savas augstskolas zinātniskā projekta rezultātus.

L.Grigorjeva raksts "Хронология реформ.Экономические реформы конца XX в.: опыт и уроки новейшей истории" 


_________________________________________________________________________________________________________________________________________________

NVS valstu, Baltijas un Gruzijas galveno redaktoru kluba tikšanās

2011. gada novembrī Kazahstānas galvaspilsētā Astanā Eiropas un Āzijas mediju forumā, kurā piedalījās vairāk kā 250 vadošo NVS valstu, Baltijas un Gruzijas masu mediju vadītāji, tika izveidots NVS valstu, Baltijas un Gruzijas galveno redaktoru klubs. Vienlaicīgi tikai ievēlēta arī Kluba padome, kas jau ir uzsākusi darbu. Kluba galvenais uzdevums ir organizēt NVS, Baltijas valstu un Gruzijas masu informācijas līdzekļu vadītāju tikšanās, lai žurnālistiem izveidotu pilnīgāku un sistemātisku priekšstatu par notiekošo postpadomju telpā politikas, ekonomikas un sociālo jautājumu jomā, kā arī, lai iepazītos ar nacionālo valstu valdību lēmumiem un objektīvi izvērtētu situāciju.

Pirmā NVS valstu, Baltijas un Gruzijas galveno redaktoru kluba tikšanās notika 10.februārī Ukrainas galvaspilsētā Kijevā, kura piedalījās "Baltijas foruma" direktors Aleksandrs Vasiļjevs. Tikšanās notika iepazīšanās gaisotnē, kurā galvenie redaktori stāstīja par savas valsts masu medijiem un to stāvokli, kā arī iezīmēja nākotnes plānus un ieceres. 11.februārī savukārt Ukrainas premjers Nikolajs Azarovs sniedza preses konferenci. Kluba biedri arī tajā piedalījās. Pēc preses konferences kluba biedriem tika dota iespēja uzdot jautājumus premjeram bez mikrofoniem un kamerām.