2013. gads

Konference

 Pārmaiņas Eirāzijā: adekvātu atbilžu meklējumi mūsdienu izaicinājumiem

„Baltijas forums" 2013. gada 25.-26. oktobrī Jūrmalā, rīkoja ikgadējo konferenci, kuras temats šogad bija „Pārmaiņas Eirāzijā: adekvātu atbilžu meklējumi mūsdienu izaicinājumiem".

Ikgadējā "Baltijas foruma" konference ir pēdējās pusotras desmitgades laikā veidojusies starptautiska diskusiju platforma reģionā. Tajā notiek kompetenta viedokļu un ideju apmaiņa starp politikas veidotājiem un ekspertiem no dažādām valstīm par aktuāliem globālo un reģionālo procesu jautājumiem.

Pasaules mērogā ir sācies būtisku pārmaiņu laiks, kas ietekmē dažādus reģionus un partnerattiecības. Tāpēc starptautiskajā sabiedrībā ļoti pieprasīts uzdevums ir reorganizēt pasaules mehānismus saskaņā ar 21.gadsimta izaicinājumiem, tostarp reģionālās attīstības interesēs un sadarbības stiprināšanai starp dažādām struktūrām un valstu grupām. Gaidāmajā konferencē ir plānots izvirzīt vairākus jautājumus, kas skar sadarbības problēmas un perspektīvas telpā no Lisabonas līdz Vladivostokai.
 
Integrēta pieeja multimodālo transporta koridoru efektīvas attīstības loģistikas uzdevumu risināšanai.

Ņemot vērā pieaugošo transporta plūsmu starp Eiropu un Āziju, kļūst svarīgi attīstīt iekšzemes konteineru pārvadājumus pa dzelzceļu - pirmkārt no Āzijas un Klusā okeāna reģiona (AKR), šķērsojot Krievijas, Eiropas Savienības (ES) un Kazahstānas teritoriju. Papildus Krievijas ciešajai sadarbībai ar partneriem Baltijas valstīs, lai uzlabotu minētos pārvadājumus un partnerību visā 1520mm dzelzceļa sliežu telpā, to pakāpeniski jāpaplašina uz Ķīnas ziemeļaustrumu provincēm, Turciju un Irānu.

Virszemes tranzīta koridoru modernizāciju būtu jāpapildina ar paātrinātu ceļu tīklu uzlabošanu visā teritorijā no Ķīnas līdz dažām Austrumeiropas valstīm. Īpaša uzmanība jāpievērš arī Ziemeļu jūras ceļa pieaugošajam potenciālam. Ņemot vērā klimata pārmaiņas, pieprasījums pēc šāda koridora, visticamāk, pieaugs. Šāda pieprasījuma perspektīvu analīze ir noderīga, lai novērtētu iespējamo ietekmi uz visu tranzīta infrastruktūru.

Sadarbības problēmas enerģētikas jomā starp ES un Krieviju un Eirāzijas telpā.

Pasaules ekonomikas enerģētikas nozare ir uz būtisku pārmaiņu sliekšņa. Tomēr, cenšoties dažādot dabasgāzes piegādi un ierobežot piegādātāju ekonomiskā diktāta iespējas, Eiropas Komisija 2009.gadā pieņēma Trešo enerģētikas paketi, kas tiešā veidā skar Krievijas uzņēmumu intereses. Šo un citu faktoru ietekmē Krievija veica dažas korekcijas savos enerģētikas plānos. Tas attiecas uz naftas un gāzes nozari, kas pagaidām pasaulē kopā ar kodolenerģiju vēl veido būtisku daļu no pieprasījuma.

Pieaugot rūpnieciskajai ražošanai, jaunu tehnoloģiju un telekomunikāciju attīstībai, starp dažādiem enerģētikas sektoriem arvien lielāku nozīmi iegūst elektroenerģijas ražošanas palielināšana. Neskatoties uz zināmu negatīvu priekšstatu palielināšanos vairākās Eiropas valstīs, šajā tirgū joprojām ir perspektīva plānveida kodolenerģijas attīstība. Baltijas jūras reģionā tas pirmām kārtām saistīts ar Baltijas AES celtniecību Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabalā un Ostrovetskas atomelektrostacijas celtniecību Baltkrievijā, ko veic Rosatom, kā arī ar kopīgās Baltijas AES celtniecības īstenošanu Visaginā, Lietuvā.

Nozīmīgas pārmaiņas globālajā un reģionālajā enerģijas piedāvājumā un pieprasījumā, kā arī to ietekme uz politisko lēmumu pieņemšanu, nosaka nepieciešamību atjaunot pienācīgu problēmu un attīstības perspektīvu ekspertu analīzi Eirāzijā, tostarp Baltijas reģionā.
 
Starptautiskā sadarbība, stiprinot Eiroatlantisko drošību.

Nenoteiktības palielināšanās drošības jomā globālajā un reģionālajā līmenī līdz šim daudzām valstīm un starptautiskām struktūrām izraisījusi vairāk draudu nekā pozitīvo iespēju. Attiecīgi pieaug arī nepieciešamība paplašināt šādas iespējas, attīstot kopīgu rīcību, aktivizējot dialogu par reformu lietderību drošības arhitektūrā un nosakot jaunas formas un metodes sadarbībai starp galvenajām iesaistītajām pusēm.

Eiroatlantiskās drošības nodrošināšana apkārtējā nemierīgajā pasaulē valstīm un valstu grupām ir viens no svarīgākajiem un aktuālākajiem jautājumiem kopīgai izskatīšanai. Šī mērķa sasniegšanai joprojām ir aktuāli veikt ekspertu auditu attiecībā uz jaunajiem draudiem Eiroatlantiskajai drošībai, galvenajiem šķēršļiem un atšķirībām tās stiprināšanā, kā arī dot novērtējumu tendencēm un mehānismiem to pārvarēšanai un mijiedarbības nostiprināšanai visā teritorijā no Vankūveras līdz Vladivostokai.

Ņemot vērā pēdējos gados sarežģījušās attiecības starp galvenajiem spēlētājiem šajā telpā, šādi uzdevumi ir īpaši nozīmīgi. Šajā kontekstā un centienos atrisināt pašreizējās un potenciālās problēmas, uzmanību jāpievērš savstarpējās sadarbības veicināšanas jautājumiem Krievijas un NATO, NATO- Kolektīvās drošības līguma organizācijas formātā, saistībā ar galvenajiem izaicinājumiem visiem dalībniekiem, kas varētu rasties tuvākajā nākotnē.


_________________________________________________________________________________________________________________________________________________

Tikšanās ar pazīstamu gruzīnu politiķi un režisoru-dokumentālistu Georgiju Haindravu


2013. gada 13. jūnijā Starptautiskās biedrības ‘'Baltijas forums'' birojā notika tikšanās ar pazīstamu gruzīnu politiķu un režisoru-dokumentālistu Georgiju Haindravu. Tikšanās laikā tika demonstrēta G.Haindravas dokumentālā filma "Demokrātijas bāka". Pasākumā piedalījās Saeimas deputāti, Gruzijas diasporas Latvijā pārstāvji, ka arī Latvijas žurnālisti.

_________________________________________________________________________________________________________________________________________________

NVS valstu, Baltijas un Gruzijas galveno redaktoru kluba vizīte Rīgā


Starptautiskā biedrība „Baltijas forums" sadarbībā ar savu ilggadējo partneri Krievijas Starptautisko ziņu aģentūru "RIA Novosti" 2013.gada 24.-26. februārī organizēja NVS valstu, Baltijas un Gruzijas galveno redaktoru Kluba vizīti Latvijas Republikā. Vizītes ietvaros Kluba biedri tikās ar Latvijas Valsts prezidentu Andri Bērziņu, ar LR Satiksmes ministru Aivi Roni, ar 11. Saeimas „Saskaņas centra" frakcijas priekšsēdētāju Jāni Urbanoviču un iepazinās ar izdevniecības koncernu "Dienas mediji" un izdevniecības namu "Petits" darbu.

Publikācijas: