2014. gads

Konference

"Austrumu partnerības" iespējas un izmaksas

Ukrainas notikumi mainīja pēdējo 25 „pēcperestoikas" gadu laikā nostiprinājušos starptautiskās dzīves ainu. Gan pie mums, gan jaunajā Eiropā, gan tradicionālajās Eiropas galvaspilsētās - no Berlīnes līdz Briselei, pie mūsu kaimiņiem Krievijā, gan Ukrainā, un arī okeāna otrā pusē tiek apspriesta jauna tēma: vai tiešām Trešais pasaules karš var kļūt iespējams?

Programma „Austrumu partnerība", ko uzsāka Eiropas Savienība kā vienīgo iespējamo Azerbaidžānas, Moldovas, Gruzijas, Armēnijas, Baltkrievijas un Ukrainas integrācijas formu, ir saskārusies, cita starpā, ar totālu neuzticēšanos, aktīvu pretdarbību no Krievijas puses. Maskavā ir pārliecināti, ka viss, kas norisinās bez Krievijas, ir vērsts pret to. Vai ir iespējams, ka „Austrumu partnerība" dos jaunu startu Krievijas un ES attiecībām?

Otrā pasaules kara mācības un upuri aizmirstas. Lokālie konflikti, tādi kā Dienvidslāvijā, veselā politiķu plejādē ir radījuši eiforiju, pārliecību par to, ka iespējams īslaicīgs, nesodīts karš pret „nepareizo pusi".

Eksperti pieļauj, ka pašlaik Eiropa ir izvēles priekšā - vai nu notikumi sāk risināties pēc 1914.gada shēmas, vai arī mēs izvēlēsimies citu ceļu. 19.Baltijas Foruma misijas būtība - lai eksperti, gan tie, kuri tiek uzskatīti par „probriseliskiem", gan tie, kurus dēvēt par „prokremliskiem" vai „prokijeviskiem", mūsu partneri no Ķīnas, ekonomisti, politologi, eksperti, diplomāti, augsta ranga ierēdņi - visi, kas tiešā veidā gatavo valsts vadītāju un savu valdību lēmumus , neformālos apstākļos apspriestos, apmainītos viedokļiem un atbildētu uz vienu ļoti praktisku jautājumu: Kāda var būt „Austrumu partnerības" ceļa karte, lai jaunie un jau iesakņojušies konflikti negrūstu Eiropu pasaules mēroga nelaimē?

Diskusiju platformu, kas līdzinātos Baltijas Forumam, nav daudz. Tas nav ne amatpersonu kongress, ne slepens politiskais tirgus, tā ir profesionāla ieinteresēto speciālistu saruna, kas noteiks notikumu attīstības vektoru tuvākajā nākotnē.

Šogad:

  • pirmo reizi tiks uzklausīts Mūsdienu attīstības institūta (Krievija) ziņojums, kurā analizētas pamatnostādnes, izdevīgums un īpatnības Eiropas integrācijas pēdējo gadu procesos un Eirāzijas integrācijas procesā, kas tikko veidojas;
  • par „Austrumu partnerības" perspektīvām atklāti izteiksies Hanness Svoboda, Eiroparlamenta grupas „Sociāldemokrātu progresīvā alianse" priekšsēdētājs;
  • uzstāsies Krievijas Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs, Krievijas Federālās aģentūras NVS valstu sadarbības lietās, sadarbībai ar tautiešiem ārzemēs, un starptautiskās sadarbības lietās ("Rossotrudničestvo") vadītājs Konstantīns Kosačevs;
  • no Latvijas puses uzstāsies Latvijas īpašu uzdevumu vēstnieks „Austrumu partnerības" jautājumos Juris Poikāns un Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Viktors Makarovs.

PROGRAMMA  VIDEO & FOTO  KOPSAVILKUMS

Dalībnieku ziņojumi: