Latvijas attīstības prioritātes: Alternatīva valsts izaugsmei līdz 2025. gadam
Juris Paiders, Jānis Urbanovičs
Pagājuša gadsimta deviņdesmitajos gados Latvijas attiecības ar saviem austrumu kaimiņiem sasniedza līmeni, kuru varētu nosaukt par vēsturisku minimumu.
Cenšoties par jebkuru cenu integrēties tādās ietekmīgās starptautiskās struktūrās kā Eiropas Savienība un NATO, Latvijas ārpolitika, tēlaini izsakoties, pazaudēja austrumu virzienu kompasa debespusēs. Vārdos Latvijas diplomāti pozicionēja Latviju kā tiltu starp Rietumiem un Austrumiem, bet praktiski nespēja pat atbildēt uz tik elementāru jautājumu, kas ir Krievija Latvijai - draugs, ienaidnieks vai partneris.
Tieši tad kļuva skaidrs, ka tikai nevalstiskas organizācijas spēs ne tikai atbildēt uz šo jautājumu, bet arī izkustinās no sastinguma punkta Latvijas - Krievijas starpvalstu attiecības.
Baltijas forums izveidojās, apvienojoties kopā Latvijas, Krievijas, NVS un ES valstu uzņēmējiem, politiķiem, zinātniekiem un kultūras darbiniekiem. Sākotnēji Baltijas foruma darbība bija koncentrēta uz ikgadējās starptautiskas konferences organizēšanu. Pakāpeniski Baltijas forums kļuva par diskusiju, konferenču, semināru platformu, kurā tika diskutēts par starptautisko attiecību un globālas drošības jautājumiem, kura tika meklēti arī Latvijas iekšpolitiskie risinājumi, kurā tika diskutētas alternatīvas un iezīmēti attīstības virzieni.
Kaut vai viens piemērs - Sergejs Karaganovs (Krievija) 2000. gada jūnijā, uzstājoties Baltijas forumā, precīzi raksturoja vēl tikai briestošo demokrātijas krīzi un ieskicēja šīs krīzes cēloņus. Tolaik lielā daļā sabiedrības gan Baltijā, gan Eiropā un Krievijā dominēja optimistisks noskaņojums, bet 21. gadsimta otrās desmitgades sakuma gan Latvijā, gan Baltijā kopumā ir apzināta demokrātijas krīze, un tikai tagad sākta tās apzināšanās varas līmenī.
Ir arī cits piemērs - 2002. gadā pēc Nikolaja Neilanda (1930-2003) iniciatīvas tika sarīkota diskusija par Jura Paidera topošo grāmatu ‘'Ne Eiropai!'', kurā tika ieskicētas galvenās problēmas, kas piemeklēs Latvijas ekonomiku un sabiedrību pēc iestāšanas ES. Tolaik Baltijas foruma diskusijā izskanēja precīzas prognozes par vēl tikai sagaidāmo - par Latvijas un Austrumeiropas darbaspēka aizceļošanu, par gaidāmo straujo inflācijas pieaugumu pēc iestāšanas ES utt.
Šoreiz Baltijas forums uz diskusiju uzaicināja zinātnieku un Neatkarīgās Rīta Avīzes ekonomisko procesu komentētāju Juri Paideru un Baltijas foruma prezidentu Jāni Urbanoviču. Diskusijas mērķis bija ieskicēt tās pārmaiņas, kuras ir nobriedušas Latvijas sabiedrībā un saprast, kā tās būtu risināmas gan tuvākajā laikā, gan tālākajā perspektīvā līdz 2025. gadam. Diskusija noritēja vairākos laika posmos no 2009. gada novembra līdz 2010. gada aprīlim. Grāmata tapa kā diskusija, kurā viens no autoriem - Juris Paiders - aplūkoja procesus no zinātniska un kritiska skatupunkta, bet otrs autors - Jānis Urbanovičs - apskatīja Latvijas prioritātes kā reālpolitiķis.
Labējo valdību gandrīz divdesmit gadus ilgā valdīšana ir novedusi Latviju pie visdziļākās krīzes. Grāmatā ir ieskicēta pozitīva programma, kā pārvarēt krīzi un kādas prioritātes ir jāīsteno, lai Latvija kļūtu par respektablu un bagātu Eiropas valsti, kuras iedzīvotāji ir lepni par savu valsti