Jānis Urbanovičs. Varmācības kārdinājums

11. feb. 2016, 4 komentāri

Eiropas Savienības politiskā vadība atrodas dramatiskās krustcelēs. Tai ir jānovērš nopietni ārējie apdraudējumi, no kuriem šobrīd svarīgākais šķiet "islamisko radikāļu" terorisms. Vienlaikus arī iesaldētais konflikts ar Krieviju prasa konstruktīvu atrisinājumu, lai vismaz Ukrainas austrumu robeža beigtu "gruzdēt". (Krimas piederība diemžēl ir pavisam cits stāsts – tomēr ne pilnīgi bezcerīgs.) Atliek cerēt, ka Brisele un dalībvalstu līderi būs spējīgi īstenot patiesi eiropeisku – izsvērtu, radošu un tādēļ efektīvu – diplomātiju. Tādu, kas atrod jaunus sabiedrotos un spēj ilgtermiņā īstenot komplicētus pasākumus kopējās drošības un savstarpējās uzticēšanās nostiprināšanai. Tomēr patlaban pastāv reāls risks piedzīvot pavisam pretējo – ES politiskās elites gļēvu kapitulāciju "populārā" radikālisma priekšā, padevīgi ķeroties pie Lielā Eiropas mūra celtniecības vai pat pie jaunu krusta karu rīkošanas.

J.Urbanovičs: Eiropa pret rasismu - kurš kuru?

7. jan. 2016, 5 komentāri

Smagas problēmas būtiska sastāvdaļa ir tās neatrisināmība. Labākajā gadījumā – risinājuma komplicētība un milzīgais ieguldāmo resursu apjoms. Ne tikai naudas, bet arī cilvēciskas enerģijas un mūžam deficītā laika patēriņš. Tieši tāpēc COP21 konference Parīzē ļāva Eiropai un pasaulei noskaidrot ļoti svarīgu lietu: šobrīd klimata pārmaiņas nav mūsu galvenā problēma – ja par tām ir tik viegli panākams kompromiss.

J.Urbanovičs: Eiropietis - vai tas skan lepni?

29. nov. 2015, 3 komentāri

Visšausmīgākā kļūda, ko Eiropas Savienība var pieļaut pēc slepkavībām Parīzē, būtu jebkāda veida "atriebšanās" cilvēkiem, kuri dodas pie mums meklēt patvērumu un iespējas drošākai dzīvei. Tā būtu teroristiem uzdāvināta uzvara, viņu plāna piepildījums.

Eiropietis: vai tas skan lepni?

25. nov. 2015, 3 komentāri

Autors: Jānis Urbanovičs

Visšausmīgākā kļūda, ko Eiropas Savienība var pieļaut pēc slepkavībām Parīzē, būtu jebkāda veida “atriebšanās” cilvēkiem, kuri dodas pie mums meklēt patvērumu un iespējas drošākai dzīvei. Tā būtu teroristiem uzdāvināta uzvara, viņu plāna piepildījums.

Histērija ir gluži dabiska cilvēka aizsargreakcija krīzes brīžos, tāpēc diemžēl radikāli labējie politiķi ļaujas kārdinājumam spekulēt ar sabiedrības bailēm un uzkurināt ksenofobiju. Vairākās dalībvalstīs – turklāt tajās, kas ir vairāk nekā drošā attālumā no "Bataclan" koncertzāles un “Stad de France”, arī Latvijā – dzird pat valdības pārstāvju aicinājumus pret Sīrijas bēgļiem ieviest “aizcirsto durvju politiku”, atteikties no Šengenas līguma un celt žogus uz nacionālajām robežām.

Bez “džihada mugursomā”

Tie cilveki, kurus ES patlaban “selekcionē” kā tiesīgus saņemt patvērumu, ir, iespējams, pat galvenais teroristu mērķis. Viņi, vēloties sev mieru, drošību un, protams, labklājību, ir “noziegušies” pret džihādistiem savā dzimtenē, nav kļuvuši par viņiem pakļāvušos un nodevas maksājošu cilvēku masu. Pretēji labējo radikāļu sludinātājiem, bēgļiem nav ne mazākās vēlmes “eksportēt džihadu” un sagraut iegūto patvērumu. Kāpēc viņiem vajadzētu akli kalpot varmācīgām dogmām, kuru dēļ tika zaudētas mājas, ģimene, dzimtene? Bēgļi islama radikālismu jau ir izgaršojuši līdz mielēm. Tagad džihādisti cer, ka Parīzes slepkavu satracinātie un iebiedētie eiropieši laupīs pēdējo cerību tiem, kuri uzdrošinājās aizbēgt. Veiksmīga patvēruma piešķiršanas politika kļūs par efektīvu sastāvdaļu Eiropas cīņā ar terorismu.

Protams, pāri Vidusjūrai plūstošā patvēruma meklētāju straume ir jūtami sadrupinājusi Eiropas Savienības virspusējo harmoniju. Tomēr ne jau migrējošo cilvēku simttūkstoši vai hipotētiskie miljoni ir galvenā problēma. Tā slēpjas pašos eiropiešos, viņu pašapziņas trūkumā. Vispirms mums ir jāvēlas atjaunot sevī lepnumu par Eiropas nenoliedzamo diženumu. Pēc tam mēs pratīsim ar šādām jūtām “inficēt” absolūto vairumu cilvēku, kuri te ierodas meklēt drošību, un iekļaut savā vidū. Dosim viņiem, paliekot musulmaņiem - alavītiem, sunnītiem, šiītiem un cietiem – iespēju un vēlēšanos kļūt par mums – par eiropiešiem! Viss raksts šeit.

J.Urbanovičs: Egoisms - jaunā pasaules kārtība

22. okt. 2015, 1 komentārs

Eiropas Savienības sairšana – šobrīd vēl tikai idejiska, morāla – šķiet traģiski absurda. Tomēr vienlaikus tā ir likumsakarīga un pat neizbēgama. Vienotās Eiropas projekts, saskāries ar Grieķijas parādu krīzi un "lielo tautu staigāšanu", pasaulei uzrāda savus daudzos Ahileja papēžus. Mēs, eiropieši, patlaban viscītīgāk demonstrējam mūsdienu globālās politikas valdošo tendenci "nacionālais savtīgums über alles!"

«Pasaules politiskais klimats: vai gaidīt turpmāku sasalšanu?»

24. jūn. 2015, 4 komentāri

Šī gada 24.jūnijā Maskavā notika Ārpolitikas un aizsardzības politikas padomes diskusija «Pasaules politiskais klimats: vai gaidīt turpmāku sasalšanu?». Par diskusijas moderatoru bija izvēlēts sens «Baltijas foruma» partneris Fjodors Lukjanovs, bet diskusijā ņēma dalību Maskavas Karnegi centra direktors Dmitrijs Treņins un Krievijas ārlietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs. «Lenta.ru» nopublicēja galvenās tēzes no viņu runām.

Dmitrijs Treņins: Krievijas un Rietumu attiecības šobrīd pārdzīvo ne tos labākos laikus. Ar ASV mums ir konfrontācija, ar Eiropu — atsvešināšanās. Visticamāk, šādas vēsas attiecības saglabāsies ilgi, taču nenovedīs līdz jaunam aukstajam karam — šobrīd nav nekādu pazīmju tam. Tomēr nākotnes pasaule būs sarežģīta un bīstama. Šībrīža situācija ir riskanta tāpēc, ka no visām pusēm uz jebkādiem draudiem ir iespējama neadekvāta atbilde. Jebkāda šāda veida atbilde ir bīstama tādēļ, ka tā kļūst par lielāku problēmu, nekā pats izaicinājumus un tādēļ konflikts tikai padziļinās. Piemēram, par vienu no Ukrainas krīzes galvenajiem iemesliem kļuva Krievijas neadekvāta atbilde NATO paplašināšanai.

Andrejs Kortunovs: Pēdējos gados mēs nepietiekami uzmanīgi attiecāmies pret jebkādām ilgtermiņa stratēģijām. Likme tika likta uz īstermiņa interešu apmierināšanu un taktisku mērķu sasniegšanu maksimums vienu divus soļus uz priekšu. Visa mūsu stratēģiskā plānošana aprobežojās vien ar centieniem izmantot ASV vai Eiropas kļūdas savu pozīciju stiprināšanai dažās valstīs. Vienlaicīgi samazinājās kopējais ekspertu vērtējumu intelektuālais līmenis. Lielākā daļa diskusiju bija atrautas no realitātes. Klāt visam pēdējā laikā daudzi eksperti sāka uzstāties arī kā propogandisti, kas neizbēgami noved pie viņu profesionālās degradācijas.

Pilnu publikācijas tekstu oriģinālvalodā (krievu) var lasīt šeit.

Austrumeiropas kareivīgās bailes

18. apr. 2015, Nav komentāru

Autors: Jānis Urbanovičs

Ukrainas krīze pat Minskas pamiera "iesaldētajā" režīmā audzē politiskā uzbudinājuma līmeni NATO austrumu robežvalstīs - trijās Baltijas valstīs un Polijā, arī Bulgārijā un Rumānijā. Pie mums valda sakāpinātas, pat demonstratīvi pārspīlētas bažas par nacionālo drošību, uzstājīgi piesakot Krieviju kā pašsaprotamu agresoru un apšaubot alianses rīcībspēju. Baiļpilnā retorika panāca, ka ASV uzskatāmi - ar karaspēka un militārās tehnikas klātbūtni - apliecina gribu sargāt NATO austrumu robežu. Šādi apliecinājumi vēl vairāk nervozē un biedē Krieviju, mudina to bravūrīgi izrādīt gatavību "atvairīt agresīvā bloka uzbrukumu". Spriedze uz NATO (un ES) austrumu robežas aug, radot vietējās valdībās kārdinājumu to ātrāk "izlādēt" ar radikāliem līdzekļiem. Viss raksts šeit.

Jānis Urbanovičs: Eiropā atkal ož pēc pulvera

5. feb. 2015, Nav komentāru

Par to, cik tuvu pasaule ir karam, par rietumvalstu un Krievijas nesaprašanās cēloņiem, par to, kā novērst Krievijas un NATO bruņotu konfliktu, šī Neatkarīgās intervija ar Baltijas foruma prezidentu, sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Jāni Urbanoviču.

Kā mums nobremzēt karu?

15. dec. 2014, Nav komentāru

Autors: Jānis Urbanovičs

Starptautiskajās attiecībās nākamais 2015. gads un turpmākie nesola neko labu. It īpaši Eiropai. Tātad arī Latvijai un visam Baltijas jūras reģionam, kas no daudzsološa kontinentālā tranzītceļa ir pārvērsts par ziemeļu „frontes iecirkni" jaunā aukstajā karā starp ES un Krieviju. Turklāt abās pusēs diplomātus tuvākā nākotnē gaida nevis pārstrādāšanās, bet gan drīzāk piespiedu bezdarbība - viņi veltīgi, taču padevīgi centīsies beidzot sagaidīt kaut kādus taktiskos ieguvumus no ekonomiskām sankcijām vai „muskuļu demonstrēšanas". Viss raksts šeit.

Kā nācijai izdzīvot sanitārajā kordonā?

20. okt. 2014, Nav komentāru

Autors: Jānis Urbanovičs

Par ģeopolitiskajiem riskiem Saeimas vēlēšanu kampaņā tika runāts krāšņi un bez apstājas. Draudīgā retorika valdošās koalīcijas partijām kļuva par „Minhauzena bizi", kas ļāva izvilkt sevi no slīkšņas. Vēlēšanas aizvadītas, elektorāta iebiedēšanai mests miers - laiks dalīt portfeļus un šūt smokingus ES prezidentūrai. Savukārt ģeopolitiskie procesi pilnā sparā turpinās, radot Latvijai problēmas, līdz kurām tā nemaz neaizdomājas. Viss raksts šeit.

Pārdomas par Ukrainas krīzi

21. aug. 2014, Nav komentāru

Autors: Jānis Urbanovičs

Kā traktēt Ukrainas krīzi? Kādi ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina motīvi un tālākie nodomi? Kādi ir krīzes attīstības scenāriji? Kādai vajadzētu būt racionālai Latvijas un ES rīcībai, lai atrastu izeju no Ukrainas krīzes strupceļa? Manas pārdomas nav mēģinājums uzspiest vienu patiesību, bet gan aicinājums uz diskusiju bez aizspriedumiem novērtēt gan krīzes cēloņus, gan iespējamos risinājumus. Viss raksts šeit.

Latvijas intereses Eiropas Savienībā

15. apr. 2014, Nav komentāru

Manabalss.lv iniciatīvas - mazina vai veicina plaisu starp sabiedrību un valsts varu? Par šo un citām sociālajām inovācijām lasiet jaunākajā žurnāla 'Latvijas intereses Eiropas Savienībā' numurā.

Austrumu partnerības īstā cena

30. jan. 2014, Nav komentāru

Autors: Jānis Urbanovičs

Viļņas samits ir iegājis vēsturē un mēs vēl ilgi to atcerēsimies. Eiropas Savienībai tas bija kas vairāk nekā acīmredzami piedzīvota neveiksme vienā no ārpolitiskajām programmām sadarbībai ar saviem kaimiņiem. Nonākusi strupceļā, precīzāk sakot - tur iedzīta, ir ideja par vienotu politisko un ekonomisko telpu no Lisabonas līdz Vladivostokai. Bez tās Eiropas nākotne man izskatās būs blāvs noriets. Viss raksts.