I. Jurgens. "Es neiedalu zaudējumus no sankcijām krievu un latviešu zaudējumos"
Nākotnes iegūšana: 2012. gada stratēģija
Ziņojums „Nākotnes iegūšana", kas nesen publiskots, ir par to, kas pašlaik notiek Krievijā un kurp valsts virzās. Lasāms kā detektīvs: lieliska valoda, krasi sižeta pavērsieni, negaidīts nobeigums. Turklāt autori piedāvā arī papildus iespēju - aicina būt par līdzautoru. Taču, atbilstoši ekspertu iecerei, šis lieliskais analītiskais materiāls ir tikai starta bāze apspriešanai. Bet tās rezultāti var tieši ietekmēt lielā austrumu kaimiņa dzīvi, jo tiek gatavota analītiska prognoze par prezidenta vēlēšanām 2012. gadā.
Latviešu vēlētāju izvēle balsojot 10. Saeimas vēlēšanās
Latviešu nacionālajiem politiķiem ir jāsaprot, ka reizi pa reizei ir matemātiski un statistiski jāpārbauda gan ideoloģiskas klišejas gan pieņemtās dogmas. Pienāks brīdis, kad divus gadu desmitus atkārtoti lozungi un dogmas vairāk nav patiesība. Savukārt Saskaņas centram ir jāsaprot, ka viņi vairāk nav krievu partija ar latvieti Jāni Urbanoviču priekšgalā. Tas ir politisks spēks, kuram uzticību dāvā gan Latvijas mazākumtautības gan ļoti nozīmīga latviešu daļa. Viss pētījums šeit.
Latvijas divi gadi Eiropas Savienībā: ekspertu aptauja
Šā gada pavasarī, tuvojoties Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā otrajai gadadienai, sabiedriskā organizācija "Baltijas forums" veica ekspertu aptauju, kurā tika apkopoti vērtējumi par to, cik sekmīgi Latvija ir izmantojusi Eiropas integrācijas procesu sniegtās iespējas dažādās jomās un kādas varētu būt Eiropas Savienības attīstības perspektīvas. Pētījums šeit.
Etnisko attieksmju termometrs: dati un interpretācija
Biedrība dialogi.lv sadarbībā ar SKDS un Baltijas forumu ir veikusi pētījumu ar mērķi noskaidrot Latvijas iedzīvotāju nostādnes etniskajos jautājumos ikdienas saskarsmes, sociālajā un politiskajā rakursā. Pētījuma autori ir Baltijas foruma pētnieks Viktors Makarovs un SKDS Ieva Strode. Pētījuma rezultāti liecina, ka tikai neliela daļa latviešu un krievvalodīgo ir gatavi atbalstīt visai radikālas politiskas kustības un radikālus politiskus risinājumus. Tomēr jāsecina, ka «etnisko attiecību temperatūru» vairāk ietekmē nevis atbalsts radikālajiem politiskajiem spēkiem, bet neiecietīgās sociālās nostādnes etniskajos jautājumos un negatavība politiskajiem kompromisiem. Tā ir nopietna un permanenta demokrātijas problēma. Tomēr pētījums parāda, ka samērā liela daļa balsstiesīgo iedzīvotāju (tai skaitā arī latvieši) pauž politiskas nostādnes, kuras var raksturot kā gatavību lielākiem kompromisiem nekā līdz šim attiecībās ar krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem.
Baltijas Austrumu attīstības perspektīvas
Šis pētījums aptver dažus Austrumu Baltijas reģiona attīstības aspektus. Uz Ziemeļu - Rietumu Krievijas un Austrumu Baltijas kaimiņvalstu reģiona bāzes, salīdzinot tendenču un faktoru attīstību, ieskicē Baltijas jūras valstu attīstības nākotni, sekmējot valstu un reģionu sadarbību un attīstību. Autora uzdevums ir ieskicēt kopējās analīzes attīstības virzienu un konkurenci, iekļaujot Baltijas valstis, kā arī Krievijas reģionus, kuru ekonomika vēsturiski būvējas, vienai otru papildinot, bet tagad tās ir konkurentes. Konkurences faktori ir ārzemju investīcijas, ostu pakalpojumu attīstība, augsti attīstīto tehnoloģijas nozaru nodarbinātība, finanšu centru attīstība, tūrisms.
Efektīva cilvēkkapitāla resursu izmantošana "vecajās" un "jaunajās" ES dalībvalstīs
Jau 70.-jos gados daudzi pētnieki pievērsa uzmanību tam, ka izglītības līmenis atstāj iespaidu ne tikai uz cilvēka ienākumiem, bet arī uz viņa iespējām atrast sev piemērotu darbu. Pieaugot izglītības līmenim, praktiski visās Eiropas valstīs ir vērojama bezdarbnieku skaita samazināšanās. Dotā tendence ir raksturīga gan "vecajām" ES (ES - 15) dalībvalstīm, gan arī tām valstīm, kuras ES iestājās 2004. gadā. Pēdējie pētījumi liecina par to, ka 2004. gadā ES -25 bezdarbnieku līmenis ar pamatskolas izglītību bija 12.9%, ar vidējo izglītību - 9.9%, bet ar augstāko izglītību tikai 5.3%. Turklāt dotā likumsakarība ir raksturīga visām vecuma grupām, kā sieviešu, tā vīriešu vidū.
Ārvalstu tiešo investīciju ietekme uz iekšējiem kapitāla veidošanas procesiem Baltijas valstīs
Pētījuma mērķis ir novērtēt ārvalstu tiešo investīciju ietekmes pakāpi uz iekšējiem kapitāla veidošanas procesiem Baltijas valstīs. Atbilstoši izvirzītam mērķim rakstā uzmanība tiek pievērsta ārvalstu tiešo investīciju ietekmes uz valsts iekšējiem kapitāla uzkrāšanas procesiem teorētisko aspektu analīzei. Rezultātā tiek raksturoti galvenie iekšējo investīciju stimulēšanas vai izspiešanas efekta, kas rodas ārvalstu tiešo investīciju pieplūdes rezultātā, priekšnoteikumi. Rakstā tiek pētīta ārvalstu tiešo investīciju dinamika, ka arī to nozaru struktūra Baltijas valstīs. Lai novērtētu ārvalstu tiešo investīciju ietekmes pakāpi uz iekšējiem kapitāla veidošanas procesiem Baltijas valstīs tiek konstruēts ekonometriskais modelis par pamatu izmantojot kopējo investīciju vienādojumu. Ekonometriskās analīzes rezultāti, kas ir prezentēti rakstā, liecina par ilgtermiņa perioda iekšējo investīciju izspiešanas efektu no ĀTI pieplūdes trīs Baltijas valstu tautsaimniecībā.
Latvija un Krievija: Abpusējās ekonomiskās sadarbības perspektīvas pēc Eiropas Savienības paplašināšanās
Rīga, 2004.
ES paplašināšanās: jauna ēra Latvijas - Krievijas attiecībās
Latvijas iedzīvotāju motivācija un ekspektācijas attiecībā pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā
Pētījuma mērķis ir noskaidrot iedzīvotāju nostāju pret norisēm Latvijā, viņu gaidas un argumentus saistībā ar Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Pētījums veikts 2003.gada jūnijā sešās fokusa grupās, aptaujājot 16 - 30 gadus vecus pilsoņus Rīgā un Madonā, kā arī nepilsoņus - gan jauniešus, gan cilvēkus vecumā virs 30 gadiem Rīgā, Jelgavā un Daugavpilī. Pētījums šeit.