LAT
  • LAT
  • RUS
  • ENG
  • Sākums
    • Komanda
    • Dalībnieki
  • Publikācijas
  • Analītiskie materiāli
    • Projekts "Labklājības sabiedrība"
  • Pasākumi
    • 2018. gads
    • 2017.gads
    • 2016. gads
    • 2015. gads
    • 2014. gads
    • 2013. gads
    • 2012. gads
    • 2011. gads
    • 2010. gads
    • 2009. gads
    • 2008. gads
    • 2007. gads
    • 2006. gads
    • 2005. gads
    • 2004. gads
    • 2000. - 2003. gadi
  • Grāmatas
    • Politiķa Jāņa Urbanoviča kredo
    • Nākotnes melnraksti IV: Latvija 1956. - 1991.
    • Nākotnes melnraksti III: Latvija 1948.-1955.
    • Nākotnes melnraksti I: Latvija 1934. - 1941.
    • Latvijas attīstības prioritātes
  • Kontakti
  • Krievija - Ukraina - Eiropa

I. Jurgens. "Es neiedalu zaudējumus no sankcijām krievu un latviešu zaudējumos"

1. mar. 2016, 1735 komentāri
Mēs visi, kam ir kāda saistība ar ekonomiku jau no paša sākuma iestājāmies pret kontrsankcijām, jo tās nekādā veidā neietekmēja rietumu ražotājus. Tiesa, es neuzskatu, ka Latvijas krievvalodīgie cilvēki ir lauksaimnieki vai ražotāji. Cik zinu, krievi, pamatā, koncentrējas Rīgā un citās lielajās Latvijas pilsētās. Ar lauksaimniecību pārsvarā nodarbojas paši latvieši. Viņi arī cieš zaudējumus. Taču es negribētu iedalīt zaudējumus no sankcijām krievu un latviešu zaudējumos. Labāk tās vispār pēc iespējas ātrāk atcelt.

Viss INSOR analītiskais biļetens krievu valodā ir šeit.

Krievija Baltijas labirintā

27. sep. 2013, Nav komentāru

Autors: Sergejs Kuļiks, Mūsdienu attīstības institūts, Krievija

Atvērt pētījumu krievu valodā.

2013. gads, Maskava



Nākotnes iegūšana: 2012. gada stratēģija

11. nov. 2011, Nav komentāru

Ziņojums „Nākotnes iegūšana", kas nesen publiskots, ir par to, kas pašlaik notiek Krievijā un kurp valsts virzās. Lasāms kā detektīvs: lieliska valoda, krasi sižeta pavērsieni, negaidīts nobeigums. Turklāt autori piedāvā arī papildus iespēju - aicina būt par līdzautoru. Taču, atbilstoši ekspertu iecerei, šis lieliskais analītiskais materiāls ir tikai starta bāze apspriešanai. Bet tās rezultāti var tieši ietekmēt lielā austrumu kaimiņa dzīvi, jo tiek gatavota analītiska prognoze par prezidenta vēlēšanām 2012. gadā. Lasīt visu ziņojumu.

Latviešu vēlētāju izvēle balsojot 10. Saeimas vēlēšanās

1. nov. 2010, Nav komentāru
Autors: Jānis Paiders, Juris Paiders / 2010.gada Novembris

Latviešu nacionālajiem politiķiem ir jāsaprot, ka reizi pa reizei ir matemātiski un statistiski jāpārbauda gan ideoloģiskas klišejas gan pieņemtās dogmas. Pienāks brīdis, kad divus gadu desmitus atkārtoti lozungi un dogmas vairāk nav patiesība. Savukārt Saskaņas centram ir jāsaprot, ka viņi vairāk nav krievu partija ar latvieti Jāni Urbanoviču priekšgalā. Tas ir politisks spēks, kuram uzticību dāvā gan Latvijas mazākumtautības gan ļoti nozīmīga latviešu daļa. Viss pētījums šeit.

Latvijas divi gadi Eiropas Savienībā: ekspertu aptauja

1. dec. 2006, Nav komentāru
Autori: Ivo Sarja, Viktors Makarovs/ Baltijas forums

Šā gada pavasarī, tuvojoties Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā otrajai gadadienai, sabiedriskā organizācija "Baltijas forums" veica ekspertu aptauju, kurā tika apkopoti vērtējumi par to, cik sekmīgi Latvija ir izmantojusi Eiropas integrācijas procesu sniegtās iespējas dažādās jomās un kādas varētu būt Eiropas Savienības attīstības perspektīvas. Pētījums šeit.

Etnisko attieksmju termometrs: dati un interpretācija

25. dec. 2005, Nav komentāru
Autori: dialogi.lv, SKDS un Baltijas forums

Biedrība dialogi.lv sadarbībā ar SKDS un Baltijas forumu ir veikusi pētījumu ar mērķi noskaidrot Latvijas iedzīvotāju nostādnes etniskajos jautājumos ikdienas saskarsmes, sociālajā un politiskajā rakursā. Pētījuma autori ir Baltijas foruma pētnieks Viktors Makarovs un SKDS Ieva Strode. Pētījuma rezultāti liecina, ka tikai neliela daļa latviešu un krievvalodīgo ir gatavi atbalstīt visai radikālas politiskas kustības un radikālus politiskus risinājumus. Tomēr jāsecina, ka «etnisko attiecību temperatūru» vairāk ietekmē nevis atbalsts radikālajiem politiskajiem spēkiem, bet neiecietīgās sociālās nostādnes etniskajos jautājumos un negatavība politiskajiem kompromisiem. Tā ir nopietna un permanenta demokrātijas problēma. Tomēr pētījums parāda, ka samērā liela daļa balsstiesīgo iedzīvotāju (tai skaitā arī latvieši) pauž politiskas nostādnes, kuras var raksturot kā gatavību lielākiem kompromisiem nekā līdz šim attiecībās ar krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem. 

Pētījums šeit.

Baltijas Austrumu attīstības perspektīvas

26. mai. 2005, Nav komentāru
Autors: Leonīds Grigorjevs, Enerģētikas un finanšu institūta fonds

Šis pētījums aptver dažus Austrumu Baltijas reģiona attīstības aspektus. Uz Ziemeļu - Rietumu Krievijas un Austrumu Baltijas kaimiņvalstu reģiona bāzes, salīdzinot tendenču un faktoru attīstību, ieskicē Baltijas jūras valstu attīstības nākotni, sekmējot valstu un reģionu sadarbību un attīstību. Autora uzdevums ir ieskicēt kopējās analīzes attīstības virzienu un konkurenci, iekļaujot Baltijas valstis, kā arī Krievijas reģionus, kuru ekonomika vēsturiski būvējas, vienai otru papildinot, bet tagad tās ir konkurentes. Konkurences faktori ir ārzemju investīcijas, ostu pakalpojumu attīstība, augsti attīstīto tehnoloģijas nozaru nodarbinātība, finanšu centru attīstība, tūrisms.

Autors piedāvā ievada analīzi, kur apskata tādus lielos ekonomikas attīstības virzienus kā izaugsme, nodarbinātība, uzkrājuma norma. Ir izveidoti priekšnosacījumi daudz detalizētākai analīzei tādām sfērām kā transports, enerģētika un finanses.
Pētījuma rezultāti ir sagatavoti Baltijas foruma X konferencei, kura notika 2005. gada 26. maijā Rīgā. 

Pētījums šeit.

Efektīva cilvēkkapitāla resursu izmantošana "vecajās" un "jaunajās" ES dalībvalstīs

5. mar. 2005, Nav komentāru
Autors: Andrejs Nikolajevs, Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola

Jau 70.-jos gados daudzi pētnieki pievērsa uzmanību tam, ka izglītības līmenis atstāj iespaidu ne tikai uz cilvēka ienākumiem, bet arī uz viņa iespējām atrast sev piemērotu darbu. Pieaugot izglītības līmenim, praktiski visās Eiropas valstīs ir vērojama bezdarbnieku skaita samazināšanās. Dotā tendence ir raksturīga gan "vecajām" ES (ES - 15) dalībvalstīm, gan arī tām valstīm, kuras ES iestājās 2004. gadā. Pēdējie pētījumi liecina par to, ka 2004. gadā ES -25 bezdarbnieku līmenis ar pamatskolas izglītību bija 12.9%, ar vidējo izglītību - 9.9%, bet ar augstāko izglītību tikai 5.3%. Turklāt dotā likumsakarība ir raksturīga visām vecuma grupām, kā sieviešu, tā vīriešu vidū. 

Pētījums krievu valodā.

Ārvalstu tiešo investīciju ietekme uz iekšējiem kapitāla veidošanas procesiem Baltijas valstīs

5. jan. 2005, Nav komentāru
Autors: Deniss Titarenko, Transporta un sakaru institūts

Pētījuma mērķis ir novērtēt ārvalstu tiešo investīciju ietekmes pakāpi uz iekšējiem kapitāla veidošanas procesiem Baltijas valstīs. Atbilstoši izvirzītam mērķim rakstā uzmanība tiek pievērsta ārvalstu tiešo investīciju ietekmes uz valsts iekšējiem kapitāla uzkrāšanas procesiem teorētisko aspektu analīzei. Rezultātā tiek raksturoti galvenie iekšējo investīciju stimulēšanas vai izspiešanas efekta, kas rodas ārvalstu tiešo investīciju pieplūdes rezultātā, priekšnoteikumi. Rakstā tiek pētīta ārvalstu tiešo investīciju dinamika, ka arī to nozaru struktūra Baltijas valstīs. Lai novērtētu ārvalstu tiešo investīciju ietekmes pakāpi uz iekšējiem kapitāla veidošanas procesiem Baltijas valstīs tiek konstruēts ekonometriskais modelis par pamatu izmantojot kopējo investīciju vienādojumu. Ekonometriskās analīzes rezultāti, kas ir prezentēti rakstā, liecina par ilgtermiņa perioda iekšējo investīciju izspiešanas efektu no ĀTI pieplūdes trīs Baltijas valstu tautsaimniecībā.

Pētījums pieejams šeit.


Latvija un Krievija: Abpusējās ekonomiskās sadarbības perspektīvas pēc Eiropas Savienības paplašināšanās

20. mai. 2004, Nav komentāru
Autori: Nils Ušakovs, Jānis Urbanovičs (red.), Baltijas Forums
 
Pētījuma rezultāti liecina par to, ka daudziem Krievijas uzņēmumiem atvert ražotnes Latvijā ir ekonomiski izdevīga, jo pēc 2004. gada 1. maija Latvija ir kļuvusi pilntiesīga Eiropas Savienības dalībvalsts. Izejvielas vai detaļas var ievest no Krievijas, jo tām ir mazākas izmaksas un līdz ar to zemāka ievedmuitas nodeva, kā to jau ir parādījusi Eiropas pieredze. Ievedot nepieciešamos materiālus komplektācijai no Eiropas Savienības nevajag maksāt Krievijas muitas nodokļus. Savējās produkcijas galīgo montēšanu un apstrādi var jau veikt Latvijā un pārdodot to Eiropā ar zīmi "made in EU" Pētījums liecina arī par to, ka ieguldīt līdzekļus Latvijas ekonomikā ir izdevīgi un vienkārši un daudziem Krievijas uzņēmējiem tas ir jau ierasti.
Bet šī abpusējā interese ne vienmēr realizējas politisko, ekonomisko iemeslu un informācijas nepietiekamības dēļ. 

Pētījums krievu valodā.

Rīga, 2004.

ES paplašināšanās: jauna ēra Latvijas - Krievijas attiecībās

1. feb. 2004, Nav komentāru
Pētījumu veica Baltijas starptautiskais ekonomiskās politikas pētījuma centrs Alfa Vanaga vadībā. 

Petījums angļu valodā.
Rīga, 2004. 

 

Latvijas iedzīvotāju motivācija un ekspektācijas attiecībā pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā

1. jūn. 2003, Nav komentāru
Autors: BSZI, Baltijas Forums, LR Īpašo uzdevumu ministriju sabiedrības integrācijas lietās. 

Pētījuma mērķis ir noskaidrot iedzīvotāju nostāju pret norisēm Latvijā, viņu gaidas un argumentus saistībā ar Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Pētījums veikts 2003.gada jūnijā sešās fokusa grupās, aptaujājot 16 - 30 gadus vecus pilsoņus Rīgā un Madonā, kā arī nepilsoņus - gan jauniešus, gan cilvēkus vecumā virs 30 gadiem Rīgā, Jelgavā un Daugavpilī. Pētījums šeit.

Rīga, 2003.

Jaunākie ieraksti

  • I. Jurgens. "Es neiedalu zaudējumus no sankcijām krievu un latviešu zaudējumos"
    1. mar. 2016
  • Jānis Urbanovičs. Varmācības kārdinājums
    11. feb. 2016
  • J.Urbanovičs: Eiropa pret rasismu - kurš kuru?
    7. jan. 2016
  • J.Urbanovičs: Eiropietis - vai tas skan lepni?
    29. nov. 2015
  • Eiropietis: vai tas skan lepni?
    25. nov. 2015
  • J.Urbanovičs: Egoisms - jaunā pasaules kārtība
    22. okt. 2015
  • «Pasaules politiskais klimats: vai gaidīt turpmāku sasalšanu?»
    24. jūn. 2015
Created with Mozello - the world's easiest to use website builder.