|
|
|
Latvijas divi gadi Eiropas Savienībā: ekspertu aptauja
Ivo Sarja, Viktors Makarovs/ Baltijas forums
Šā gada pavasarī, tuvojoties Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā otrajai gadadienai, sabiedriskā organizācija "Baltijas forums" veica ekspertu aptauju, kurā tika apkopoti vērtējumi par to, cik sekmīgi Latvija ir izmantojusi Eiropas integrācijas procesu sniegtās iespējas dažādās jomās un kādas varētu būt Eiropas Savienības attīstības perspektīvas.
Latvijas iedzīvotāju motivācija un ekspektācijas attiecībā pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā
BSZI, Baltijas Forums, LR Īpašo uzdevumu ministriju sabiedrības integrācijas lietās. Rīga, 2003.
Pētījuma mērķis ir noskaidrot iedzīvotāju nostāju pret norisēm Latvijā, viņu gaidas un argumentus saistībā ar Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Pētījums veikts 2003.gada jūnijā sešās fokusa grupās, aptaujājot 16 - 30 gadus vecus pilsoņus Rīgā un Madonā, kā arī nepilsoņus - gan jauniešus, gan cilvēkus vecumā virs 30 gadiem Rīgā, Jelgavā un Daugavpilī.
Etnisko attieksmju termometrs: dati un interpretācija
dialogi.lv, SKDS un Baltijas forums
Biedrība dialogi.lv sadarbībā ar SKDS un Baltijas forumu ir veikusi pētījumu ar mērķi noskaidrot Latvijas iedzīvotāju nostādnes etniskajos jautājumos ikdienas saskarsmes, sociālajā un politiskajā rakursā. Pētījuma autori ir Baltijas foruma pētnieks Viktors Makarovs un SKDS Ieva Strode. Pētījuma rezultāti liecina, ka tikai neliela daļa latviešu un krievvalodīgo ir gatavi atbalstīt visai radikālas politiskas kustības un radikālus politiskus risinājumus. Tomēr jāsecina, ka «etnisko attiecību temperatūru» vairāk ietekmē nevis atbalsts radikālajiem politiskajiem spēkiem, bet neiecietīgās sociālās nostādnes etniskajos jautājumos un negatavība politiskajiem kompromisiem. Tā ir nopietna un permanenta demokrātijas problēma. Tomēr pētījums parāda, ka samērā liela daļa balsstiesīgo iedzīvotāju (tai skaitā arī latvieši) pauž politiskas nostādnes, kuras var raksturot kā gatavību lielākiem kompromisiem nekā līdz šim attiecībās ar krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem.
Latvija un Krievija: Abpusējās ekonomiskās sadarbības perspektīvas pēc Eiropas Savienības paplašināšanās
Baltijas Forums, Rīga, 2004.
Pētījuma rezultāti liecina par to, ka daudziem Krievijas uzņēmumiem atvert ražotnes Latvijā ir ekonomiski izdevīga, jo pēc 2004. gada 1. maija Latvija ir kļuvusi pilntiesīga Eiropas Savienības dalībvalsts. Izejvielas vai detaļas var ievest no Krievijas, jo tām ir mazākas izmaksas un līdz ar to zemāka ievedmuitas nodeva, kā to jau ir parādījusi Eiropas pieredze. Ievedot nepieciešamos materiālus komplektācijai no Eiropas Savienības nevajag maksāt Krievijas muitas nodokļus. Savējās produkcijas galīgo montēšanu un apstrādi var jau veikt Latvijā un pārdodot to Eiropā ar zīmi "made in EU" Pētījums liecina arī par to, ka ieguldīt līdzekļus Latvijas ekonomikā ir izdevīgi un vienkārši un daudziem Krievijas uzņēmējiem tas ir jau ierasti.
Bet šī abpusējā interese ne vienmēr realizējas politisko, ekonomisko iemeslu un informācijas nepietiekamības dēļ. ru
Ārvalstu tiešo investīciju ietekme uz iekšējiem kapitāla veidošanas procesiem Baltijas valstīs
Deniss Titarenko, Transporta un sakaru institūts
Pētījuma mērķis ir novērtēt ārvalstu tiešo investīciju ietekmes pakāpi uz iekšējiem kapitāla veidošanas procesiem Baltijas valstīs. Atbilstoši izvirzītam mērķim rakstā uzmanība tiek pievērsta ārvalstu tiešo investīciju ietekmes uz valsts iekšējiem kapitāla uzkrāšanas procesiem teorētisko aspektu analīzei. Rezultātā tiek raksturoti galvenie iekšējo investīciju stimulēšanas vai izspiešanas efekta, kas rodas ārvalstu tiešo investīciju pieplūdes rezultātā, priekšnoteikumi. Rakstā tiek pētīta ārvalstu tiešo investīciju dinamika, ka arī to nozaru struktūra Baltijas valstīs. Lai novērtētu ārvalstu tiešo investīciju ietekmes pakāpi uz iekšējiem kapitāla veidošanas procesiem Baltijas valstīs tiek konstruēts ekonometriskais modelis par pamatu izmantojot kopējo investīciju vienādojumu. Ekonometriskās analīzes rezultāti, kas ir prezentēti rakstā, liecina par ilgtermiņa perioda iekšējo investīciju izspiešanas efektu no ĀTI pieplūdes trīs Baltijas valstu tautsaimniecībā.
Tautsaimniecības pārstrukturizācijas ietekme uz investīciju procesiem Latvijā
Deniss Titarenko, Transporta un sakaru institūts
Pēdējo 15 gadu laikā kopš Latvijas neatkarības atgūšanas ir notikušas būtiskas strukturālās un proporciju pārmaiņas starp nacionālās tautsaimniecības elementiem - ražotājiem, nozarēm, reģioniem. Šodien tautsaimniecības reindustrializācijas un pārstrukturizācijas gaitā jāturpina aktīvi attīstīt tās Latvijas tautsaimniecības nozares, kuras ir saistītas ar dabisko ekonomisko priekšrocību izmantošanu (dabas resursi un izdevīgais valsts ģeogrāfiskais stāvoklis). Lai attīstītu jauno un stiprinātu tradicionālo tautsaimniecības nozaru konkurētspēju, jāveicina to specializācija, orientācija uz inovatīvu darbību, uz specifiskām pasaules tirgus nišām. Valsts realizētās attīstības politikas galvenais uzdevums ir, balstoties uz pēdējo gadu straujas ekonomikas izaugsmes rezultātā gūtiem panākumiem, veicināt tālākas strukturālās un kvalitatīvas pārmaiņas tautsaimniecībā atbilstoši tehnoloģiskā un sociālā progresa prasībām, nodrošinot pamatus ekonomikas stabilai izaugsmei ilgstošā periodā.
Baltijas Austrumu attīstības perspektīvas
Leonīds Grigorjevs, Enerģētikas un finanšu institūta fonds
Šis pētījums aptver dažus Austrumu Baltijas reģiona attīstības aspektus. Uz Ziemeļu - Rietumu Krievijas un Austrumu Baltijas kaimiņvalstu reģiona bāzes, salīdzinot tendenču un faktoru attīstību, ieskicē Baltijas jūras valstu attīstības nākotni, sekmējot valstu un reģionu sadarbību un attīstību. Autora uzdevums ir ieskicēt kopējās analīzes attīstības virzienu un konkurenci, iekļaujot Baltijas valstis, kā arī Krievijas reģionus, kuru ekonomika vēsturiski būvējas, vienai otru papildinot, bet tagad tās ir konkurentes. Konkurences faktori ir ārzemju investīcijas, ostu pakalpojumu attīstība, augsti attīstīto tehnoloģijas nozaru nodarbinātība, finanšu centru attīstība, tūrisms.
Autors piedāvā ievada analīzi, kur apskata tādus lielos ekonomikas attīstības virzienus kā izaugsme, nodarbinātība, uzkrājuma norma. Ir izveidoti priekšnosacījumi daudz detalizētākai analīzei tādām sfērām kā transports, enerģētika un finanses.
Pētījuma rezultāti ir sagatavoti Baltijas foruma X konferencei, kura notika 2005. gada 26. maijā Rīgā. ru
Efektīva cilvēkkapitāla resursu izmantošana "vecajās" un "jaunajās" ES dalībvalstīs
Andrejs Nikolajevs, Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola
Jau 70.-jos gados daudzi pētnieki pievērsa uzmanību tam, ka izglītības līmenis atstāj iespaidu ne tikai uz cilvēka ienākumiem, bet arī uz viņa iespējām atrast sev piemērotu darbu. Pieaugot izglītības līmenim, praktiski visās Eiropas valstīs ir vērojama bezdarbnieku skaita samazināšanās. Dotā tendence ir raksturīga gan "vecajām" ES (ES - 15) dalībvalstīm, gan arī tām valstīm, kuras ES iestājās 2004. gadā. Pēdējie pētījumi liecina par to, ka 2004. gadā ES -25 bezdarbnieku līmenis ar pamatskolas izglītību bija 12.9%, ar vidējo izglītību - 9.9%, bet ar augstāko izglītību tikai 5.3%. Turklāt dotā likumsakarība ir raksturīga visām vecuma grupām, kā sieviešu, tā vīriešu vidū. ru
ES paplašināšanās: jauna ēra Latvijas - Krievijas attiecībās
Pētījumu veica Baltijas starptautiskais ekonomiskās politikas pētījuma centrs Alfa Vanaga vadībā. Rīga, 2004. en
|
|
|
