Vēsturiskie dokumenti

Izpētes process nekad nenoslēdzas ar grāmatas iznākšanu. 2011. gadā, kad pie latviešu lasītājiem nonāca Jāņa Urbanoviča, Igora Jurgena un Jura Paidera grāmata Nākotnes melnraksti: Latvija 1934.-1941., daudzi lasītāji aicināja grāmatu noteikti papildināt ar citiem svarīgiem dokumentiem un vēstures liecībām. Sākotnēji autoriem bija iecere daļu dokumentu publiskot Nākotnes melnrakstu otrajā daļā, tomēr jau pašlaik ir redzams, ka Otrā pasaules kara tematika ir tik plaša, ka daudz produktīvāk ir koncentrēt uzmanību tikai tiem jautājumiem, kas norisinājās 1941. gadā un vēlāk. Pirmajā daļā neiekļautie dokumenti tiks pakāpeniski publiskoti Baltijas foruma mājas lapā.

Šoreiz publiskojam trīs tematiskos dokumentu blokus.

Lietuva lūgusi vācu okupāciju (Tēvija. 03.09.1941.) >>

Sāksim ar mulsinošu dokumentu, kura pausto faktu patiesums būtu jāpārbauda profesionāliem vēsturniekiem.

1941. gada 3. septembra sākumā vācu okupantu oficiozais laikraksts Tēvija publicēja Hitlera 22. jūnija uzstāšanās pārstāstu, kurā ir šāda rindkopa:

„Poļu karagājiena laikā Maskava pēkšņi pieteikusi savas pretenzijas arī uz Lietuvu. Vācijai nekad neesot bijis nodoma okupēt Lietuvu, tā ne tikai neesot uzstādījusi šādu prasību Lietuvai, bet gluži otrādi - pat noraidījusi Lietuvas lūgumu sūtīt šim nolūkam vācu karaspēku uz Lietuvu, kā neatbilstošu vācu politikas mērķiem."

No teksta izriet (vismaz tā apgalvo Hitlers), ka Lietuva 1939. gada septembrī lūdza Vāciju okupēt tās teritoriju, bet šis lūgums tika noraidīts.

Bijušā Lietuvas valsts prezidenta Antana Smetonas atmiņas par 1940. gada notikumiem (Tēvija, sākot ar T 30.09.1943.) >>

Šis dokuments daļēji sasaucas un varbūt izskaidro nākamā dokumentā jūtamo Vācijas vadības īpašo labvēlību pret tā laika Lietuvas valsts prezidentu.

1943. gadā Tēvija (sākot ar T 30.09.1943.) publicēja Lietuvas bijušā valsts prezidenta Antona Smetonas (1874. -1944.) atmiņas par 1940. gada jūnija notikumiem Lietuvā. Smetonas atmiņas bija kārtējais atgādinājums latviešiem par to, ka piesliešanās vāciešiem palīdzēs īstenot atriebes jūtas. Taču vienlaikus Smetonas atmiņas ir laba atbilde Nākotnes melnrakstu pirmās daļas kritiķiem par to, ka Ulmanis kaut ko varēja lemt vienpersoniski. Ulmaņa lēmumi 1939. un 1940. gadā bija Latvijas varas elites lēmumi. Smetonas atmiņas parāda, kas var notikt ar diktatoru, kurš izdomā nepakļauties savas elites noskaņojumam.

Smetonas atmiņas ir kā spilgts aculiecinieka vēstījums par 1940. gada notikumiem.

Baltvācu īpašumi >>

Trešais dokumentu bloks skar baltvāciešu izceļošanu.

Atjaunotajai neatkarīgajai Latvijai ir raksturīga svarīgu vēsturisku dokumentu iznīcināšana. 2011. gada novembrī tika publiskotas ziņas, ka valsts īpašumā esošu banku privatizācijas arhīva lietas ir iznīcinātas. Pirms vairākiem gadiem vienas valsts iestādes vadība pavēlēja iznīcināt lielu daļu ar baltvāciešu izceļotāju nekustamo īpašumu pārņemšanu saistītu lietu. Netika sadedzināta tikai viena mape, kuras saturu mēs publiskojam.

Jāpiebilst, ka jūtīgu jautājumu arhīva lietu iznīcināšana nav raksturīga tikai Latvijai. 2011. gada 2. decembrī LETA publiskoja ziņu par to, ka „vēsturnieki, kas veic pētījumu par Vācijas ārējā izlūkdienesta darbinieku saikni ar Trešo Reihu, izdarījuši šokējošu atklājumu - Federālais Izlūkdienests (BND) 2007.gadā iznīcinājis to darbinieku personīgās lietas, kas savulaik piederējuši SS vai strādājuši Gestapo. Pētnieki konstatējuši, ka BND 2007. gadā iznīcinājis aptuveni 250 darbinieku personīgās lietas."

Vēsturnieki uzskata, ka „ iznīcinātie dokumenti attiecas uz personām, kuras ieņēmušas "svarīgus izlūkdienesta amatus" SS, SD (SS un nacistiskās partijas izlūkošanas organizācijā) vai Gestapo (nacistiskās Vācijas slepenpolicijā)".

Vācijas vēsturnieki arī pieprasa, lai 2007. gada notikumi par arhīva lietu iznīcināšanu tiktu pilnībā izmeklēti.

Savukārt Latvijā ar pagātnes tumšākajām lappusēm saistīti arhīvu dokumenti tiek iznīcināti bez jebkāda jūtama sabiedrības un zinātnes aprindu pretspara.

Jānis Urbanovičs, Igors Jurgens un Juris Paiders