Baltijas foruma starptautiskais seminārs
ES un Krievijas savstarpējā enerģētiskā atkarība: risks vai iespēja Latvijai?
2007. gada 26. februārī
Reval Hotel Latvia, Rīgā, Latvija
Stenogramma (ru) Masu mēdiji (ru)
2007. gada 26. februārī, NVO „Baltijas forums" rīkoja starptautisku semināru „ES un Krievijas savstarpējā enerģētiskā atkarība: risks vai iespēja Latvijai?". Seminārs notika viesnīcā Reval Hotel Latvija no plkst. 12.00 līdz plkst. 17.00.
Pēdējo gadu laikā ES un Krievijas attiecībās priekšplānā ir izvirzījusies enerģētikas komponente. Teorētiski, abpusējs sadarbības izdevīgums ir acīmredzams. Taču praksē Eiropas - Krievijas sadarbība enerģētikas jomā izraisa veselu virkni sarežģītu ne tikai ekonomiska, bet arī politiska rakstura jautājumu.
Šie jautājumi skar ne tikai principus, uz kuriem var veidot un nākotnē būtu jāveido sadarbība starp Eiropu un Krieviju enerģētikas jomā. Svarīgi atzīmēt katras puses pozīciju un stāvokli. No vienas puses, kritisku novērtējumu prasa ES vienotā stratēģija attiecībā uz enerģētisko dialogu ar Krievijas Federāciju. No otras puses, nepieciešams labāk izprast enerģētikas lomu Krievijas iekšējā un ārējā politikā un ekonomikā. „Šie jautājumi ir īpaši svarīgi Latvijai, kas ir ES dalībvalsts un tajā pašā laikā saglabā ciešas enerģētiskas saiknes ar Krieviju. Latvija spēj konstruktīvi piedalīties Eiropas enerģētiskās drošības stiprināšanā, tai pašā laikā izmantojot īpašās iespējas enerģētiskajā dialogā ar Krieviju," atzīmē „Baltijas foruma" prezidents Jānis Uirbanovičs.
Semināra darba kārtība tika organizēta tā, lai sniegtu dalībniekiem iespēju uzklausīt prominentus ārzemju un latviešu ekspertus, iesaistīties diskusijā ar viņiem un paust savu viedokli. Runātāju vidū bija Helsinku Universitātes pētnieki Pami Aalto un David Dusseault, banka „Renessans Kapital" direktoru Padomes priekšsēdētājs; Informatīvas sabiedrības attīstības centra valdes priekšsēdētājs (ISA-Centrs) Igors Jurgens, Krievijas Enerģētikas un finanšu institūta direktors Vladimirs Feigins un Krievijas Enerģētikas un finanšu institūta fonda prezidents Leonīds Grigorjevs.
|
