| ||||
Modesta Koļerova vizīte Latvijā2005. gada 8. un 9. novembrī
Latvija - Krievija: problēmas un perspektīvas 2005. gada 8. novembrī sabiedriskā organizācija "Baltijas forums" rīkoja apaļā galda diskusiju "Latvija - Krievija: problēmas un perspektīvas". Šī diskusija atklāja SO "Baltijas forums" 2005. - 2006. gada sezonas sākumu. Apaļā galda diskusijā piedalījās apmēram 100 cilvēku, tai skaitā, Latvijas politiķi, pētnieki, žurnālisti, politologi, eksperti un citi sabiedrībā pazīstami cilvēki. Galvenais pasākuma viesis bija KF Prezidenta Starpreģionālo un kultūras sakaru ar ārzemēm pārvaldes priekšnieks Modests Koļerovs. Pēc izglītības viņš ir vēsturnieks un viens no Krievijas interneta populārāko informācijas portālu dibinātajiem. Diskusijas galvenais uzdevums bija viedokļu apmaiņa starp Latvijas ekspertiem un Krievijas valdības pārstāvjiem, kuri netieši ietekmē Krievijas pozīcijas attiecībā pret Latviju veidošanos. Dalībniekiem tika piedāvāta iespēja koncentrēt savu uzmanību uz vienu aspektu no foruma plašās tēmas - kādā veidā abas valstis var gūt maksimālu labumu no divpusējām attiecībām. Divu stundu asās diskusijas laikā tika izteikti diametrāli pretēji uzskati par ekonomikas un politikas problēmām, kā arī par problēmu, kura jau ir kļuvusi par klasiku, krieviski runājošo mazākumtautību Latvijā un tās tiesībām. Diskusijas gaitā Koļerovs ieturēja sākotnēji izvirzīto pozīciju, ka "Krievijas politiskajai nācijai ir savs nelokāms konsenss" attiecībā uz KF valdības atteikumu pieņemt PSRS mantojumu. Tas arī attiecās uz "nožēlošanu". Krievija nesaskata diskusijas iespējamību Abrenes - Pitalovas jautājumā. Publicists Zalmas Kacs oponējot piedāvāja ņemt vērā citu valstu pieredzi un tā vietā, lai "nožēlotu" runāt par attiecīgo vēsturisko notikumu "atzīšanu". Z. Kacs arī uzdeva jautājumu par Krievijas politiskās nācijas pastāvēšanu, kam Modests Koļerovs viennozīmīgi piekrita. Kopumā tēma par vēsturisko dialogu starp Latviju - Krieviju tā arī palika atvērta. Runājot par krieviski runājošo mazākumtautību stāvokli Latvijā, Modests Koļerovs paziņoja, ka Krievijas Prezidenta administrācija "neatzīst nepilsoņa praksi", kā arī ir pret "integrāciju kā asimilāciju". Koļerovs atzīmēja arī, ka viņa pēdējais viedoklis sakrīt ar Latvijas politiķu pozīciju, ar kuriem viņš ir ticies Rīgā. Noskaidrojās arī Krievijas pozīcija attiecībā uz vārdu "tautieši", ar kuru apzīmē visus PSRS vai KF dzimušos, neatkarīgi no etniskās vai rases piederības. Tieši viņus pēc Modesta Koļerova paziņojuma, Krievija grasās atbalstīt, izmantojot dažādu fondu palīdzību, kuri būs atvērti pēc oficiālā paziņojuma. Žurnālists Igors Vatoļins izteica viedokli, ka nav pieļaujami izmantot krieviski runājošos iedzīvotājus Latvijā kā politisko resursu. Šim izteikumam Modests Koļerovs pilnībā piekrita. Kā jau tika minēts, tad diskusijas laikā tika apspriests arī Latvijas - Krievijas attiecību ekonomiskais aspekts. Pamatā tika runāts par Krievijas lēmumu caur Vāciju vilkt gāzes cauruļvadu, apejot Latviju. Politologs Pēteris Viņķelis atzīmēja, ka agrāk Latvija bija ieinteresēta kļūt finansiāli neatkarīgāka no Krievijas, tad tagad gāzes cauruļvads uz Latvijas zemes būtu pozitīvs moments. Lielākā daļa Latvijas dalībnieku, kuri piedalījās diskusijā, aizstāvēja viedokli, ka pieminētais lēmums pieņemts vienīgi politisko motīvu dēļ, savukārt Modests Koļerovs sacīja, ka šis variants Krievijai ir ekonomiski izdevīgāks, tā samazinot starpnieku skaitu. Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte atzīmēja, ka Krievijas biznesmeņi Latvijas tirgū kopumā jūtas labi un bieži vien pat izkonkurē vietējo kapitālu, savukārt latviešiem izsisties Krievijas tirgū ir daudz grūtāk. Modestam Koļerovam ir savi uzskati: bizness ir internacionāls, ko politika nespēj ietekmēt un ir visu svarīgo problēmu risinājums. "Ja nekas netraucēs biznesa attīstībai starp abām valstīm, automātiski tiks atrisinātas visas sociālās problēmas", paziņoja M. Koļerova kungs. Savukārt KF tirdzniecības atašeja Latvijā runāja par likumdošanas bāzes nepieciešamību abu valstu biznesmeņu attiecībās Viņa īpaši atzīmēja jautājumu par abpusēju nodokļu aplikšanu un investīciju aizsardzības saskaņošanu. Diskusijas dalībnieki pievērsa uzmanību darbaspēka jautājumam. Pēteris Viņķelis pieminēja vēl vienu paradoksu: ja - agrāk Latvijas krieviski runājošie iedzīvotāji bieži sauca par "nevēlamu elementu", tad tagad, kontekstā ar masveida Latvijas iedzīvotāju migrāciju uz Lielbritāniju, Īriju un uz citām valstīm, šie cilvēki ir kļuvuši par diezgan nozīmīgu darba resursu. Šī resursa piesaistē ir ieinteresēta arī Krievija, par ko arī liecina nesen izteiktie Kaļiņingradas gubernatora izteikumi. Modests Koļerovs ir pārliecināts, ka šajā gadījumā Krievija piedāvās daudz izdevīgākus nosacījumus Latvijā krieviski runājošajiem iedzīvotājiem, nekā Eiropas Savienībai un varbūt pat "uzvarēs šajā kaujā". Pēc šī izteikuma sekoja jautājums par Krievijas iekšējo politisko klimatu. Atbildot uz Zalmana Kaca jautājumu par rasisma uzplaukšanu Krievijā, Modests Koļerovs klātesošajiem apgalvoja, ka tie ir atsevišķi gadījumi, kurus vajadzētu vērtēt pēc krimināllikuma. Atbildot uz Ilzes Ostrovskas jautājumu attiecībā uz Latvijas iekšpolitiku, Modests Koļerovs atzīmēja, ja gadījumā Latvijā tiks ievēlēta kreisā spārna valdība, kuras sastāvēs no tā saucamajām "krieviski runājošajām partijām", Krievijas oficiālā politika attiecībā uz Latviju nemainīsies.
|
||||
