Kristians Rozenvalds: Referendums divām kopienām

20/02/2012
Loģiski, ka šonedēļ rakstu par referendumu, - par ko gan citu, lai gan patiesībā gribētos to pēc iespējas ātrāk aizmirst. Gribētos gan, tomēr pa galvu jaucas viedokļi, idejas. Visu pārdomu spektru te nav iespējams uzskaitīt, tāpēc pakavēšos vien pie dažām tēzēm, pie jautājumiem, kas citur apspriesti mazāk vai arī no cita skatpunkta.

 

Māris Krūmiņš: 'Al Qaeda', Vašingtonas, Briseles un arābu diktatūru koalīcija, jeb nepopulāras pārdomas par notiekošo Sīrijā

14/02/2012
Tiem, kuri skatās tikai CNN, Euronews, BBC un Al Jazeera, lasa The Times, Der Spiegel, The Washington Post vai Liberation viss ir skaidrs kā diena - Sīrijas prezidents Bašars Asads ir ļaunais austrumu diktators, kurš paverdzina un slepkavo savus pavalstniekus, tādēļ viņa valdīšanai jāpieliek punkts. Šī dziesmiņa ik dienas dzirdama no Vašingtonas, Briseles, Rijādas un Dohas puses, bet nule tai pievienojies vēl viens dziedātājs - starptautiskā teroristu tīkla Al Qaeda līderis Aimans al Zavahiri. Patiesi jauka koalīcija - rietumu demokrāti/liberāļi, arābu absolūtie monarhi un vēl vīrs, kura rokas, ja ticam tiem pašiem rietumu avotiem, ir līdz elkoņiem asinīs.

 

Askolds Rodins: Ne pēdējā reize

06/02/2012
Sestdien Maskavā tika sarīkoti veseli četri ar 4.martā paredzētajām prezidenta vēlēšanām saistīti pasākumi. Tuvākas apskates vērti ir divi - abi notika netālu no Kremļa.

 

Māris Krūmiņš: Sarkozī šauj no visiem lielgabaliem

01/02/2012
Lai visi vilki būtu paēduši un visas kazas dzīves - šķiet, šādu priekšvēlēšanu moto izvēlējies Francijas prezidents Nikolā Sarkozī. Pēdējā laikā viņš mēģina izdabāt un kaut ko labu piesolīt visiem - darba devējiem, ņēmējiem un bezdarbniekiem, nabadzīgajiem un bagātajiem, kara pretiniekiem un "vanagiem", labējiem radikāļiem un mērenajiem. Iemesls tam, protams, ir prezidenta nožēlojamais reitings, kas atstāj diezgan mazas cerības Elizejas pilī palikt uz otro piecu gadu termiņu. Taču māc ļoti lielas šaubas, vai pēdējā laikā novērojamā histēriskā ideju mētāšana palīdzēs šo reitingu uzlabot - drīzāk jau otrādi.

 

Toms Rostoks: Ārpolitikas debates 2.0

30/01/2012
Ikgadēja atskaitīšanās prasa izvirzīt konkrētus mērķus, ko gada laikā Latvijai vajadzētu sasniegt, tā nodrošinot lielāku dinamiku un caurskatāmību ārlietu resorā.

 

Anderss Fogs 
Rasmusens: Ir daudz veidu, kā tērēt gudrāk

19/01/2012
Rīt Latvijā ieradīsies NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs 
Rasmusens. Rīga būs noslēdzošais pieturas punkts viņa triju dienu vizītē Baltijas valstīs. A. F. Rasmusens tiksies ar valsts augstākajām amatpersonām, piedalīsies 1991. gada barikāžu aizstāvju atcerei veltītajā ziedu nolikšanas ceremonijā, parakstīs Latvijas Republikas un NATO saprašanās memorandu par kiberdrošību un piedalīsies diskusijā ar jaunajiem līderiem par gudro aizsardzību un kopīgajiem drošības izaicinājumiem.
Pirms vizītes Rīgā NATO ģenerālsekretārs sniedza interviju "Latvijas Avīzei" un "Latvijas Radio" korespondentei Inai Strazdiņai Briselē.

 

Juka Rislaki: Somi nespētu saprast

11/01/2012
Atšķirībā no Latvijas, kur pēdējais Valsts prezidentu ievēlēts bez plašas sabiedrības diskusijas, Somijā prezidenta amata kandidātus vētī no visām pusēm

 

Māris Krūmiņš: Putina atgriešanās plāns sāk ļodzīties

  26/12/2011
Krievijas valdošā tandēma jeb premjera Vladimira Putina un prezidenta Dmitrija Medvedeva iecerētā rokāde, kuras laikā viņi nākamā gada 4. martā paredzēto prezidenta vēlēšanu aizsegā nodomājuši apmainīties amatiem, ir apdraudēta. Vairāk nekā 100 000 cilvēku Maskavā un desmitiem tūkstoši citās Krievijas pilsētās pagājušo sestdien skaidri un gaiši pateica, ka vairs nevēlas būt skrūvītes Kremļa izprojektētajā balsošanas mašīnā.

 

Askolds Rodins: Krievijā pavasaris līdz martam

Krievijā tuvojas prezidenta vēlēšanas; ja ievēlēs Putinu, vai pavasarim sekos ziema?
20/12/2011
Patlaban ir pamats domāt, ka vēlēšanās Putinam nebūs viņa uzvaru apdraudošu sāncenšu. Taču tikai patlaban. Krievijas sabiedrība mainās, tikai nevar prognozēt (mēģināt var, taču tā būs minēšana), cik ilgs laiks būs vajadzīgs, lai domāšana mainītos plašiem sabiedrības slāņiem. Putinam ir divi mēneši, lai papūlētos pārliecināt, ka bez viņa - nekādi. Tāpēc droši var teikt vienu: pirmsvēlēšanu laikā Krievijā valdīs politiskais pavasaris, kuru pēc 4.marta var nomainīt ziema.

 

Juris Paiders: Eirozonas nākotne

07/12/2011
Eirozonas valstis ir iekļuvušas savdabīgā slazdā. Vēsturiski eiro ieviešana tika pasniegta kā brīnumlīdzeklis, kā instruments, kas veicinās visas Eiropas iedzīvotāju labklājību. Sākumā tā arī bija.

 

'The Wall Street Journal' ieskatījies nākotnē: Jaunā Eiropa - 2021

24/11/2011
Ielūkojies desmit gadus tālā nākotnē, Hārvardas universitātes vēsturnieks Neils Fērgusons ieraudzījis grieķu dārzniekus, vācu atpūtniekus un jaunu fiskālo savienību, vēsta laikraksts "The Wall Street Journal". "Ir pagājuši desmit gadi kopš lielās 2010. - 2011. gada krīzes, kuras dēļ skalpus zaudējušas vismaz 10 valdības, tajā skaitā arī franču. Šis tas ir palicis kā senāk, bet daudz kas ir mainījies," savu vēstījumu iesāk autors. 2021. gadā eiro arvien ir apritē (tiesa banknotes tiek izmantotas reti, maksājumi notiek elektroniski). Toties Briseles vietā par Eiropas politisko galvaspilsētu kļuvusi Vīne. Eiropas Savienība (ES) tagad tiek saukta par - "Eiropas Savienotajām Valstīm" (ESV).

 

Juris Paiders: Gaidāmās globālās krīzes kontūras

16/11/2011
Pasaules procesi arvien konkrētāk un konkrētāk signalizē par to, ka tuvojas pārmaiņu laiks. Globālā finanšu sistēma ir izsmēlusi savu uzticības kredītu. Globālā finanšu sistēma vēl var reflektēt, uzturēt sevi kādu laiku, bet tā nav ilgtspējīga, un pasaulei jau visai drīz būs jāpārveido esošā sistēma vai jārada pavisam jauns globāla balansa uzturēšanas mehānisms.

 

Andrejs Jakobsons: Eiropa apgūst „stingrā policista" lomu Grieķijā

08/11/2011
Grieķijas jautājuma risināšanas ilgums norāda uz pareizā signāla nosūtīšanu citām finanšu krīzes rezultātā cietušajām valstīm Eiropas Savienībā. Jau kādu brīdi notiek t.s. manevri - no vienas puses vērojam ES „stingrā policista" nostāju, un otras - faktiski maksātnespējīgas valsts centienus dažādos veidos atrast pēc iespējas „nesāpīgāku" izeju.

 

Oļegs Jemeļjanovs: Daba un audzināšana finanšu pasaulē - globālās parādu krīzes cēloņi un risinājumi

08/11/2011
Jau četrus gadus pasaule dzīvo finanšu krīzes apstākļos. Daži to sauc pat par finanšu Armagedonu. Ekonomiskie satricinājumi ir jūtami visās pasaules malās, un Latvija nav izņēmums, gluži otrādi - kādu brīdi tā pati pabija šo satricinājumu epicentrā. Daudzi zaudēja darbu, tūkstošiem bija spiesti aizbraukt, un lielākā daļa īsti nesaprot, kas notiek, kāpēc notiek un ko sagaidīt nākotnē. Tiek apgalvots, ka cilvēki ir vīlušies kapitālismā, tieši tāpat kā pirms divdesmit gadiem viņi bija vīlušies sociālismā. Viena no iespējām šādā brīdī ir ieskatīties sevī - gan cilvēkiem, gan sabiedrībām kopumā. Katram, ne tikai bērniem, jāiemācās "audzināt" savu dabisko tieksmi dzīvot labāk...

 

Pauls Raudseps: Grieķu krahs - pašmāju uzmetēju sapnis

03/11/2011
Ziņas, ka Eiropas Savienības vadītāji "norakstījuši Grieķijas parādu", mūsu paviršajiem, savstarpējās krāpšanas ekonomikā rūdītajiem politiķiem un ekonomikas ekspertiem licis saausīties - a varbūt arī mēs varam piečakarēt Eiropu un neatdot mums aizdoto naudu?

 

Askolds Rodins: Kirgizstāna zaudējusi premjeru

31/10/2011
Svētdien Kirgizstānā notikušajās prezidenta vēlēšanās negaidīti jau pirmajā kārtā (tika prognozētas divas) uzvaru guva valdības vadītājs Almazbeks Atambajevs, kuram tika ap 63% balsu. Diviem tuvākajiem sāncenšiem - turpat 15% katram. Aplēsts, ka balsojumā piedalījušies teju 60% valsts balsstiesīgo pilsoņu. Tas Kirgizstānai nav slikts rādītājs. Vēlēšanu diena un pirmā pēcvēlēšanu diena pagājušas bez cilvēku upuriem, un jau tas vien ir labi.

 

Māris Brants: Par pārmaiņām. Vienalga kādām

24/10/2011
Par 10. Saeimas atlaišanu daudzi, šķiet, nobalsoja tāpēc, ka domāja, ka sliktāk būt nevar. Ja 11. Saeima pierādīs, ka tomēr var gan, mums ir visas iespējas drīz piedzīvot seriāla nākamo daļu.

 

"Ķieģeļi" pasaules, Baltijas un Latvijas ekonomikas nākotnei

24/10/2011
Latvijā plaši tiek runāts par nepieciešamību uzlabot konkurētspēju un apgūt jaunus eksporta tirgus. Kas ir tie jaunie perspektīvie tirgi, kurus būtu vērts apgūt no stratēģiskā viedokļa, respektīvi, kuri tirgi augs visstraujāk, nodrošinot tādējādi stabilu pieprasījumu pēc Latvijas produktiem un pakalpojumiem? Atbilde uz šo jautājumu varētu slēpties piecu burtu akronīmā - BRICS.

 

Antra Trenko: Grieķijas pārmērības jeb labi dzīvot neaizliegsi

25/10/2011
Pagājušajā nedēļā Grieķijas galvaspilsētā notika kārtējais streiks, kas atkal uz vairākām dienām paralizēja gan pašu pilsētnieku, gan valsts viesu ikdienu, un tajā piedalījās teju trešā daļa Atēnu iedzīvotāju.


Kristians Rozenvalds: Vai Latvija izglābs Jūliju Timošenko?

15/10/2011
Ukrainā esmu bijis bieži. Tik daudz līdzību ar Latviju! Tur oligarhi nevis epizodiski pielavās pie siles, bet gan pilnībā pārņēmuši valsts varu. Naudas tur ir daudz vairāk, arī cilvēku vairāk, zeme auglīgāka. Bet cilvēku dabā daudzas iezīmes līdzīgas. Latvijas viensētnieki mēdz domāt un teikt: "Ne mana cūka, ne mana druva", tā arī ukraiņi: "Моя хата с краю". Un tomēr šonedēļ Kijevā nolasītais notiesājošais spriedums Jūlijas Timošenko lietā man šķita pat svarīgāks par Latvijā krietni ieilgušo koalīcijas veidošanu. Gan jau arī Latvijā būs jauna valdība, taču Timošenko cietumsods var iezīmēt jaunas tradīcijas, tostarp arī Latvijā. Kādas, tas atkarīgs no mūsu attieksmes. Man par šo notikumu ir četras - savā starpā pat ļoti pretrunīgas - atziņas.


Roberts Zīle: Quo vadis, Europa?

03/10/2011
Latviju skars krīzes otrais vilnis, jo 73% no Latvijas eksporta iet uz ES valstīm

 

Māra Dzirniece: Austrumu partnerība tuvinās integrācijai ES

www.esmaja.lv  03/10/2011
Austrumu partnerība (AP) mums ir vienlaikus gan kompass, gan arī ceļa karte, kura tuvinās mūs integrācijai Eiropas Savienībā, tā īsi pirms ES un piecu bijušo padomju bloka valstu līderu AP samita, kas norisinājās 29.-30.septembrī Varšavā, rakstīja Moldovas premjers Vlads Filats.

 

Kā Latvija par enerģētisko lielvalsti gatavojās kļūt...

Dienas Bizness, 22/08/2011
Līdz 2030. gadam importētās degvielas un gāzes apjomus valstī plānots samazināt uz pusi, bet ar pašu teritorijā iegūtiem ogļūdeņražiem naftu un dabasgāzi varētu aizstāt pat 10% apmērā. Principā var teikt, ka nupat minētais varētu būt visnotaļ labs turpmākās divdesmitgades valsts enerģētiskās attīstības plāns, piemēram, Turkmenistānai.

 

Kristians Rozenvalds: Oslo, Londona, Tallina... Rīga?

13/08/2011
Pirms 20 gadiem beidzās laiks, kad baidījāmies no atombumbas sprādziena, pirms 10 gadiem sākās ēra bailēm no teroristiem, kas saistīti ar islāmu un separātistiem. Taču šīs vasaras notikumi Oslo, Lielbritānijas pilsētās un nu arī Tallinā iezīmē jaunu baiļu objektu, jo izrādās, ka vairāk jābaidās ne tikai apzinātiem ienaidniekiem, bet arī kaimiņiem, darba kolēģiem un pat draugiem.

 

Juris Paiders: Globālās ekonomikas nākotne - krīze vai inflācija

12/08/2011
Pasaules globālie tirgi nevieš optimismu. Tikai tad, kad kaut kāda privāta struktūra atļāvās samazināt ASV kredītreitingu, investoriem atvērās acis, ka ASV un daudzi Rietumu ekonomikas ir milži uz māla kājām, to valdību parādi jau ir pārsnieguši viena gada IKP lielumu vai ir samērojami ar gada IKP lielumu.

 

Ar Saeimas atlaišanu nepietiek, jāmaina arī kritēriji politiķiem

Dienas Bizness, 25/07/2011
Te nu bija pasīvie Latvijas vēlētāji! Savu viedokli tautas nobalsošanā par 10. Saeimas atlaišanu sestdien, kad saulīte pa zemes virsu staigāja, izteikuši teju 690 tūkstoši balsstiesīgo. Atbilstoši provizoriskajiem referenduma rezultātiem vairāk nekā 650 tūkstoši Latvijas pilsoņu uzskata, ka 10. Saeima nav attaisnojusi uz to liktās cerības un esošajā deputātu korpusā ir nepieciešamas pamatīgas izmaiņas.

 

Juris Paiders: Pārdēvēt eirozonu par defoltu zonu!

08/07/2011
Ikviens labi saprot, kā var nopelnīt, ja akciju cenas kāpj. Šodien nopirki akcijas par vienu latu gabalā, bet rīt tās pārdevi par 1,5 latiem gabalā. Starpība 0,5 lati par katru akciju ir spekulanta peļņa.

 

Askolds Rodins: Aplausu revolūcija pieteikta

30/06/2011
Trešdienas pievakares Baltkrievijā gaidāmas notikumiem bagātas. Šonedēļ galvaspilsētā Minskā un vēl aptuveni desmit lielākajās pilsētās kārtējo reizi notika masu pasākumi, kuru dalībnieki pauda neapmierinātību ar stāvokli valstī - vispirms jau ar plašu iedzīvotāju slāņu ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos. Taču fonā jau iezīmējas prasība pēc valsts politiskās dzīves demokratizācijas un tiek nopietni apšaubīta "Eiropas pēdējā diktatora" Aleksandra Lukašenko autoritārā rezīmas saglabāšanās lietderība.


Juris Paiders: Okupācijas fakts un raganu medības

21/06/2011
Uzdosim vienkāršam Latvijas jaunietim jautājumu - kurā gadā un kurā datumā Latvijā iesoļoja PSRS armija? 99% no jauniešiem sniegs atbildi - 1940. gada 17. jūnijā. Tikai tā nav taisnība! PSRS karaspēks Latvijā iesoļoja 1939. gada 29. oktobrī...


Ivars Ījabs: Mieru, tikai mieru

03/06/2011
Demokrātijas mācībstunda, ko Latvija saņēma 2. jūnijā ārzemju medijiem lika izbrīnā vaicāt „kāpēc tā?". Vietējam kontingentam šāds prazidenta vēlēšanu rezultāts varbūt bija mazliet pārsteidzošs, taču noteikti ne pārāk šokējošs. Jau ilgāku laiku bija skaidrs: lai kā pie mums būtu, kā pie cilvēkiem mums noteikti nebūs.

 

Kas notiks tālāk?

28/05/2011
PROVIDUS pētniece Iveta Kažoka atbild uz Tviterī biežāk uzdotajiem jautājumiem pēc prezidenta lēmuma.

 

Evita Lune: Latvijas prezidenta kandidāta atlases kritēriji un meklēšanas stratēģija, ņemot vērā Latvijas patreizējo politisko un ekonomisko situāciju

25/05/2011
Latvijas Prezidenta amata iespējamos kandidātus iespējams identificēt un uzrunāt ar sistemātiskām metodēm. Prezidenta kandidātiem nevajadzētu spontāti "uzrasties" vai tikt atlasītiem tikai no konkrētu politisku spēku ieteikumiem. Lai arī pastāv iespēja, ka šādā veidā var atrast labu prezidentu, nevar būt pārliecība, ka bez dziļas un sistemātiskas pieejas tiek atrasts VISLABĀKAIS prezidenta amata kandidāts. Ja tiek izskatīts ļoti ierobežots kandidātu loks, ir ļoti liela iespēja, ka nākas atteikties no būtiskiem atlases kritērijiem, kas aprakstīti zemāk, jo jāizvēlas "labākais no sliktākajiem". Tādā gadījumā nāktos atteikties no kādas no valsts attīstības prioritātēm.


Askolds Rodins: Dziesmiņa nodziedāta

22/05/2011
Gaisma tuneļa galā. Tikai šīs gaismas avots ir pretim braucošas lokomotīves lukturis. Ceturtdien Minskā ilgāku laiku aci pret aci parunājās divu kaimiņvalstu vadoņi - Krievijas "nācijas līderis" premjers Vladimirs Putins un Baltkrievijas "batjka" Aleksandrs Lukašenko. Sarunas galvenais temats jau iepriekš bija labi zināms - aizdevums Baltkrievijas ekonomikas glābšanai no sabrukuma, rezultāts paredzams - Baltkrievijas bezierunu kapitulācija. Pēc četru gadu ilgas stīvēšanās (ar mainīgiem panākumiem) divu valstu integrācijas jomā, Krievija guvusi virsroku.

 

Māris Krūmiņš: ASV un Pakistānas dīvainā partnerība

20/05/2011
Savstarpējas neuzticības atmosfēra, pamatotas pretenzijas vienam pret otru, taču vienlaikus arī samērā skaidra apziņa, ka sadarbība jāturpina - aptuveni tā varētu raksturot situāciju, kas pēc amerikāņu jūras kājnieku reida, kurā tika nogalināts pasaules meklētākais terorists Osama bin Ladens, izveidojusies attiecībās starp ASV un Pakistānu. Tas vismaz attiecas uz abu valstu elitēm, jo gan vienkāršie pakistānieši, gan amerikāņi par pašreizējām partnerattiecībām lielā sajūsmā nav.


Ivars Ījabs: Uzmini prezidentu!

11/05/2011
Vismaz turpmākos četrus gadus Latvijai visdrīzāk būs prezidents bez pieredzes un autoritātes politikā. Taču Zatlera paraugs rāda, ka tas patiesībā nav nekas briesmīgs.

 

Arnis Mālbergs: Jaunā pasaules kārtība

09/05/2011
Pēdējā laikā, ikdienā saskaroties ar augošām energoresursu un pārtikas cenām, ne vienam vien pircējam ir radušies jautājumi par šīs tendences cēloni un nākotnes prognozēm. Viens no būtiskākajiem iemesliem, kas sekmējis cenu celšanos pasaulē, ir attīstības valstu straujais ekonomiskās izaugsmes temps un augošā loma pasaules ekonomikā. Šajā rakstā apskatīsim šīs tendences cēloņus un nākotnes perspektīvas, kā arī dažādas formas, kā straujā attīstības valstu attīstība ietekmē pasaules ekonomiku un finanšu tirgus.

 

Bens Latkovskis: Atgriešanās viduslaikos

03/05/2011
Ekstātiskā uzbudinājumā rēcošs pūlis pie Baltā nama sētas Vašingtonā ir spontāna reakcija uz ziņām par terorista numur viens Osāmas bin Lādena noslepkavošanu. Līdzīgu reakciju varēja vērot, kad Bengāzi nemierinieki uzzināja par nīstā pulkveža Muammara Kadāfi dēla un trīs mazgadīgo mazbērnu nāvi. Skaļi un publiski gavilēt par kāda cilvēka nāvi Rietumu civilizācijā nebija pieņemts kopš Francijas karaļa Luija XVI giljotinēšanas laikiem 1792. gadā.

 

Askolds Rodins: Lielā terorista gals

02/05/2011
Darbs ir darīts un padarīts. Svētdienas vakarā Amerikas galvenie televīzijas kanāli "izkrita no ritma". Bija pieteikta ASV prezidenta Baraka Obamas ārkārtas vēršanās pie tautas, precīzi nenorādot laiku. Tā arī notika. Obama darīja zināmu, ka speciālas operācijas laikā Pakistānā ar šāvienu galvā nogalināts starptautiskas teroristiskās organizācijas "Al Quaeda" līderis Osama bin Ladens. Pasaules terorists Nr1. Tas noticis nevis mežonīgā, varas iestāžu faktiski nekontrolētā kalnainā apvidū Pakistānas un Afganistānas robežas tuvumā, bet 60 kilometrus no valsts galvaspilsētas, pilsētiņā, kurā atrodas daudzu Pakistānas militārpersonu elites savrupmājas. Sadursme ilga aptuveni 40 minūtes - bez zaudējumiem uzbrucējiem.

 

Jānis Domburs: Zatlera runa un Latvijas stratēģija, valstsvīrus meklējot

28/04/2011
Nav vienas taisnības par to, kam Valda Zatlera runā otrdien bija vai nebija jābūt. Tomēr tā bija viena no iespējām meklēt jaunus apvāršņus Latvijas valsts politikā un jaunas pieejas Latvijas nākotnes attīstības stratēģiju tapšanā. "Kas notiek Latvijā?" šīsnedēļas debates deva impulsu vairākiem akcentiem un atziņām šajā jomā.

 

Juris Paiders: Politiskās propagandas projekts - Rail Baltic

26/04/2011
Pēc tam, kad Krievijas vadība pauda idejas rekonstruēt un modernizēt Rīgas-Maskavas dzelzceļa līniju, tūdaļ pat kā pēc burvju mājiena no arhīva plauktiem tika izcelts Tallinas-Rīgas-Kauņas-Varšavas dzelzceļa līnijas projekts Rail Baltic.

 

Jānis Urbanovičs: Visu varu padomēm!

13/04/2011
Nesen Latvijā pabija kārtējā starptautisko aizdevēju pārstāvju misija. Dažādības pēc uzslavējuši valdību par to pašu, par ko tā līdz šim tikusi bargi kritizēta, tas ir, par reālu reformu trūkumu ekonomiskās situācijas uzlabošanā, aizdevēji aizbrauca.

 

Uldis Rutkaste: Ko Latvija var mācīties no Īslandes?

11/04/2011
Latvija un Īslande ierindojas pasaules finanšu krīzes vissmagāk skarto valstu starpā, bet atšķīrās abu valstu krīzes pārvarēšanas stratēģijas - Latvija paturēja fiksētu valūtas kursu un gāja reformu un budžeta konsolidācijas ceļu, bet Īslande bija spiesta ļaut savai valūtai nozīmīgi zaudēt vērtību. Šī iemesla dēļ vismaz kādu laiku abas valstis tiks izmantotas par analīzes objektiem ekonomistu diskusijās, un jau tagad dzirdami atsevišķi viedokļi par vienas vai otras valsts rīcības priekšrocībām vai trūkumiem.

 

Juris Paiders: Kazahstāna uz Nazarbajeva nots

07/04/2011
3. aprīlī Kazahstānā notika ārkārtas prezidenta vēlēšanas, kurās Nursultans Nazarbajevs saņēma 95,5% vēlētāju balsu. Kazahstāna ir prezidentāla republika, tāpēc šeit prezidenta vēlēšanām ir galvenā nozīme valsts nākotnes virzienam.

 

Mārtiņš Bitāns: Kāpēc Latvijā ir tik grūti veikt strukturālās reformas?

05/04/2011
Lai sekmīgi veiktu kādas jomas reformas, nepietiek tikai ar redzējumu par to, kas būtu jāmaina, - ir nepieciešams būtiski mainīt arī pašu reformu ieviešanas veidu. Protams, simtprocentīgu garantiju par veiksmi sniegt nevar neviens. Tomēr, varbūt ir vērts vismaz pamēģināt?

 

Askolds Rodins: Kā prognozēts

04/04/2011
Kazahijai jauns vecais prezidents

 

Juris Paiders: Bahreina drīkst to, kas Lībijai aizliegts

24/03/2011
Civiliedzīvotāju nemieri ir svēti. Ja civiliedzīvotāji iziet un paliek ielās, tad pret tiem spēku lietot nedrīkst nekad. Šī ir morāle, kas izriet no ANO Drošības padomes pret Lībiju vērstās rezolūcijas.

 

Pēteris Apinis: Nedaudz par Japānu Latvijā

21/03/2011
Pasaule seko līdzi 11.marta 8.9 baļļu zemestrīces un cunami seku novēršanai Japānā. Kamēr numerologi aplūko 11.gadu kontekstā ar 11.martu, atceras 11.martu Madrides piepilsētas dzelzceļa stacijās, pasaules ziņu aģentūras cenšas mūs pārklāt ar drausmīgiem un šokējošiem skaitļiem, skatiem un video rullīšiem...


Juris Paiders: Atomkrīze Japānā

15/03/2011
Japānas zemestrīce radīja ne tikai cunami un plašus postījumus, bet arī izprovocēja avāriju Fukušimas AES. Pagaidām par avāriju ir ļoti daudz neskaidrību. Savukārt tie, kuru bizness un mārketings balstās uz dažādu fobiju izmantošanu, jau ir sākuši savas mārketinga kampaņas.

 

Uldis Osis: Boļševisms pie vārtiem!

10/03/2011
Budžeta konsolidācijas meklējumos pēdējais, kas dažiem šķiet vēl nepietiekami "apcipts", ir pensijas. Galvenais "cirpēju" arguments - visiem algas samazinātas, tikai pensijas vēl ne. Ņemsim tik nost arī šo (pēdējo) sarkano līniju.

 

Jānis Domburs: Vēl viena (pēdējā?) iespēja konsolidācijas kļūdu labojumam

10/03/2011
Vēl ir dažas nedēļas, lai revidētu šāgada budžeta konsolidācijas plānu formu un saturu, vēl ir vairākas nedēļas, lai atgrieztos pie "piemirstiem" konsolidācijas plāniem, vēl ir tikai(!) dažas nedēļas laika, lai apspriestu un definētu Latvijas valsts budžeta politikas vadlīnijas 2012.gadam. Šie ir būtiskākie akcenti secinājumiem pēc šīsnedēļas "Kas notiek Latvijā?" debatēm.


Uldis Rutkaste: Latvijas eksporta spožums un posts

08/03/2011
Nereti dzirdam ekonomistus sakām: eksports - Latvijas ekonomikas dzinējspēks, tas noteiks tautsaimniecības atkopšanās gaitu. Savukārt skeptiķi bieži vien bilst: ko tad Latvija ražo un eksportē, vien izcērt mežus un izved zaļo zeltu. Šajā rakstā piedāvāju ieskatu Latvijas eksporta attīstībā, cenšoties atbildēt uz vairākiem jautājumiem. Ko Latvijas uzņēmumi eksportē, un kādas tendences šai ziņā vērojamas pēdējās desmitgades laikā? Kas ar Latvijas eksportu noticis pēc nesenās ekonomiskās krīzes? Kādas ir Latvijas eksporta galvenās problēmas, un kā tās ietekmē Latvijas tautsaimniecības turpmākās attīstības izredzes?

 

Krista Kalnbērziņa: Kas notiek ar cenām Latvijā?

01/03/2011
Latvijā un pārējās Baltijas valstīs mediju virsrakstos ir atgriezies satraukums par pieaugošo inflāciju. Lai gan gada vidējā inflācija Latvijā joprojām ir negatīva, proti, vidēji patēriņa cenas 2010. gadā bija zemākas nekā 2009. gadā, 12 mēnešu inflācija - mēnesis pret iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi - visās Baltijas valstīs ir pieaugusi. Neraugoties uz to, ka situācija darba tirgū joprojām ir sarežģīta - bezdarba līmenis ir augsts, kas atspoguļojas arī vājā mazumtirdzniecības apjomu kāpumā - cenas veikalos ir pieaugušas. Kāpēc - atbildes meklēsim tālāk rakstā.

 

 

 

 

Grāmatas

Nākotnes melnraksti
Baltijas forums ir laidis klajā Jāņa Urbanoviča, Igora Jurgena un Jura Paidera grāmatu „Nākotnes melnraksti: Latvija 1934.-1941." Grāmatā ir publiskoti vairāki simti dokumentu un vēstures liecību, kas pierāda, ka Latvijas integrācija PSRS sākās daudz ātrāk nekā to pieņemts uzskatīt, ja robežu šķirtni velk 1940. gada 17. jūnijā. Sīkāk par grāmatu lasiet šeit.

Raksti

Krievijas nākotne / Jānis Urbanovičs
Ziņojums „Nākotnes iegūšana", kas nesen publiskots, ir par to, kas pašlaik notiek Krievijā un kurp valsts virzās. Autori aicina būt par līdzautoru. Taču, atbilstoši ekspertu iecerei, šis lieliskais analītiskais materiāls ir tikai starta bāze apspriešanai. Bet tās rezultāti var tieši ietekmēt lielā austrumu kaimiņa dzīvi, jo tiek gatavota analītiska prognoze par prezidenta vēlēšanām 2012. gadā. Rakstu lasiet šeit.

Internets bez naida

Baltijas forums pievienojās ‘'Deklarācijai par cieņu, iecietību un sadarbību interneta telpā'', ko sagatavojusi biedrība Dialogi.lv. Deklarācija tika izstrādāta projekta ‘'Mērķis: Internets, kas brīvs no naida'' ietvaros. Finansiāli to atbalstīja Lielbritānijas vēstniecība Latvijā. Deklarācijas pilno tekstu lasiet šeit.

Top.LV


 

Created by "TRIALINE"