„Baltijas foruma" ikgadējā starptautiskā konference
2012. gada 25. un 26. maijā
Baltic Beach Hotel, Jūras iela 23/25
Jūrmala, Latvija
Baltijas foruma ikgadējā konference jau pusotru gadu desmitu ir reģionāla starptautisku diskusiju platforma, kurā ekspertu līmenī ir iespējama kompetenta viedokļu un domu apmaiņa par visaktuālākajiem starptautiskās politikas jautājumiem.
Kā liecina ilggadēja pieredze, Baltijas foruma konferenču „vērtība" un ietekme īpaši pieaug laikā, kad norisinās globālas un reģionālas krīzes. Tieši tad ir svarīgi veikt oficiālu un neoficiālu viedokļu apmaiņu, kā arī izprast un pienācīgi izvērtēt nozīmīgākos globālos un reģionālos spēlētājus pasaules politiskajā arēnā. 2012. gadā šāds brīdis ir atkal pienācis.
2012. gads ir laiks, kad disproporcija starp veco 20. gadsimta kārtību un šodienas jauno varas un ietekmes centru izaugsmi nozīmē, ka pasaulē jau ir sācies neapturamu fundamentālu pārmaiņu laikmets, kad starptautiskajai sabiedrībai būs jāpārkārto gadu desmitiem pastāvošā pasaules kārtība atbilstoši 21. gadsimta izaicinājumiem.
2012.gads būs laiks, kad notiks radikālas pārmaiņas gan globālajā, gan starptautiskajā pasaules kārtībā, kad sāksies pilnīga pasaules un daļēja Eiropas Savienības finanšu sistēmas transformācija. 2012.gads būs gads, kad gaidāmas pārmaiņas tādu pasaules līmeņa spēlētāju iekšpolitikā kā Krievijā un ASV, kurām būs konkrētas un vēl ekspertu neapjaustas starptautiskas konsekvences.
Šī gada Baltijas foruma konferences programma ir balstīta aktuālāko starptautisko pārmaiņu risku un iespēju novērtējumā, kā arī ilgtermiņa ekonomiskās izaugsmes jautājumos.
1. tēma. Ģeopolitiskās transformācijas Vidusjūras dienvidos, Tuvo Austrumu riski, iespējas un ietekme uz ES, Krievijas un Baltijas valstu ekonomiku.
Gaidāmās pārmaiņas šajā plašajā un šobrīd nestabilajā teritorijā neglābjami skars visas sfēras - ekonomiku, transportu, enerģētiku u.c., tostarp ietekmēs arī reģionālās drošības jautājumus valstīs, kas robežojas ar Lībiju, Ēģipti, Irāku, Izraēlu, Sīriju, Irānu, Afganistānu u.c.
Gaidāmās pārmaiņas tieši vai pastarpināti ietekmēs Eiropas, ASV, Krievijas un Ķīnas sadarbības principus cīņā pret starptautisko terorismu, organizēto noziedzību, narkotiku un cilvēku tirdzniecību. Situācijas saasināšanās Tuvo Austrumu reģionā, īpaši konfliktu pāraugšana militārās sadursmēs, tieši ietekmēs pasaules energoresursu un izejvielu cenu paaugstināšanos, kā arī atstās negatīvu iespaidu gan uz globālās, gan reģionālās izaugsmes iespējām.
2. tēma. Iespējamās iekšpolitiskās pārmaiņas Krievijā, ASV, Francijā un citur; šo pārmaiņu ietekme starpvalstu attiecībām.
Politiskās sekas, ko rada A. Medvedeva prezidentūras noslēgums un Putina atgriešanās Krievijas valsts vadītāja amatā. Šo procesu iespējamās ārpolitiskās konsekvences. Politisko reformu nepieciešamība Krievijā un aktuālie Krievijas - ES attiecību jautājumi.
ASV priekšvēlēšanu gads un galvenie iespējamie ASV ārpolitiskās un iekšpolitiskās attīstības modeļi. Tos īstermiņa un ilgtermiņa izpausmju, seku un konsekvenču novērtējums.
3. tēma. Globālās krīzes izaicinājumi un Eiropas kopējās konkurētspējas paaugstināšanas problēmas
Zīmīgs izaicinājums gan pasaules, gan visas Eiropas attīstībai būs gaidāmās pārmaiņas Eiropas Savienībā. Eirozonas krīze, kas 2011. gadā kļuva par pasaules lielāko finanšu problēmu, iezīmēja fundamentālu lūzumu ES attīstībā.
ES ilgus gadus bija demokrātijas un tolerances karognesējs un paraugs pasaulei. ES radīja veiksmīgas reģionālās kooperācijas un sadarbības sistēmu, kas kalpoja par atdarināšanas cienīgu paraugu citām pasaules daļām. Taču finansiālais un ekonomiskais strupceļš, kurā Eirozonas valstis nonāca 2011.gada beigās, līdz nebijušam līmenim samazināja ES pievilcību pasaules acīs un rada lielas bažas par Eiropas Savienības ilglaicību.
Eiropas Savienība ir grūtas izvēles priekšā - kur balstīt savu tālāko attīstību? Šobrīd kā visticamākā izvēle ir tālāka Eiropas integrācija un ceļš uz ES federalizāciju. Tiek pieminēta arī integrācijas apturēšana un daļēja ES decentralizāciju, kā arī „divu ātrumu Eiropas" politikas ieviešana.
Eiropas kaimiņattiecību politikai Baltijas - Baltkrievijas un Baltijas - Krievijas attiecību kontekstā arī nepieciešams pievērst uzmanību.
4. Eiropas un Āzijas valstu ekonomiskās sadarbības perspektīvas un kopējas atbildes uz globāliem izaicinājumiem meklējumi.
Ķīna pēc kopējā IKP potenciāla jau ir kļuvusi par pasaules otro lielāko ekonomiku.
Tuvākajos gados Ķīnas strauji augošais ekonomiskais potenciāls sāks izplesties citos globālās politikas un ekonomikas virzienos, jau pārskatāmā nākotnē iegūstot planētas līdera pozīcijas arī finanšu resursu un militārā potenciāla jomā.
Līdzīgus procesus var vērot arī Krievijas, Indijas un Brazīlijas izaugsmē. Taču gan globālā finanšu kārtība, gan balsošanas mehānisms Starptautiskajā Valūtas fondā, ANO, Pasaules Bankā un citās ietekmīgās starptautiskajās struktūrās tika izstrādāts 20. gadsimta vidū - laikmetā, kad mūsdienu līderi bija nabadzīgas un finansiāli neietekmīgas valstis.
Kā globālo spēku līdzsvara izmaiņas ietekmēs konferences dalībnieku valstu ekonomisko izaugsmi? Kuri būs galvenie un efektīvākie starptautiskie transporta koridori? Kā globālās pārmaiņas ietekmēs enerģētikas attīstību, resursu sadali un starptautisko darba dalīšanu? Kā globālie procesi ietekmēs izglītības sistēmu, zinātnes un tehnikas attīstību? Visi šie jautājumi pieprasa detalizētu apspriedi.
Bez uzmanības nedrīkst atstāt arī globālās un reģionālās drošības nostiprināšanas alternatīvas. Kas ir optimālākais risinājums - pilnveidot un attīstīt esošās drošības struktūras vai meklēt jaunas starptautiskās sadarbības iespējas?
Kā ierasts, jautājumi, uz kuriem mēs meklēsim atbildes "Baltijas foruma" konferencē, būs vairāk praktiski nevis teorētiski.
|
