Eiropietis: vai tas skan lepni?

Autors: Jānis Urbanovičs

 

Visšausmīgākā kļūda, ko Eiropas Savienība var pieļaut pēc slepkavībām Parīzē, būtu jebkāda veida “atriebšanās” cilvēkiem, kuri dodas pie mums meklēt patvērumu un iespējas drošākai dzīvei. Tā būtu teroristiem uzdāvināta uzvara, viņu plāna piepildījums.

Histērija ir gluži dabiska cilvēka aizsargreakcija krīzes brīžos, tāpēc diemžēl radikāli labējie politiķi ļaujas kārdinājumam spekulēt ar sabiedrības bailēm un uzkurināt ksenofobiju. Vairākās dalībvalstīs – turklāt tajās, kas ir vairāk nekā drošā attālumā no "Bataclan" koncertzāles un “Stad de France”, arī Latvijā – dzird pat valdības pārstāvju aicinājumus pret Sīrijas bēgļiem ieviest “aizcirsto durvju politiku”, atteikties no Šengenas līguma un celt žogus uz nacionālajām robežām. 

Bez “džihada mugursomā”

Tie cilveki, kurus ES patlaban “selekcionē” kā tiesīgus saņemt patvērumu, ir, iespējams, pat galvenais teroristu mērķis. Viņi, vēloties sev mieru, drošību un, protams, labklājību, ir “noziegušies” pret džihādistiem savā dzimtenē, nav kļuvuši par viņiem pakļāvušos un nodevas maksājošu cilvēku masu. Pretēji labējo radikāļu sludinātājiem, bēgļiem nav ne mazākās vēlmes “eksportēt džihadu” un sagraut iegūto patvērumu. Kāpēc viņiem vajadzētu akli kalpot varmācīgām dogmām, kuru dēļ tika zaudētas mājas, ģimene, dzimtene? Bēgļi islama radikālismu jau ir izgaršojuši līdz mielēm. Tagad džihādisti cer, ka Parīzes slepkavu satracinātie un iebiedētie eiropieši laupīs pēdējo cerību tiem, kuri uzdrošinājās aizbēgt. Veiksmīga patvēruma piešķiršanas politika kļūs par efektīvu sastāvdaļu Eiropas cīņā ar terorismu.   

Protams, pāri Vidusjūrai plūstošā patvēruma meklētāju straume ir jūtami sadrupinājusi Eiropas Savienības virspusējo harmoniju. Tomēr ne jau migrējošo cilvēku simttūkstoši vai hipotētiskie miljoni ir galvenā problēma. Tā slēpjas pašos eiropiešos, viņu pašapziņas trūkumā. Vispirms mums ir jāvēlas atjaunot sevī lepnumu par Eiropas nenoliedzamo diženumu. Pēc tam mēs pratīsim ar šādām jūtām “inficēt” absolūto vairumu cilvēku, kuri te ierodas meklēt drošību, un iekļaut savā vidū. Dosim viņiem, paliekot musulmaņiem - alavītiem, sunnītiem, šiītiem un cietiem – iespēju un vēlēšanos kļūt par mums – par eiropiešiem!

Nesen žurnālā “Rīgas laiks” un portālā “Delfi” pensionētais čehu eirobirokrāts Edvarts Utrata – kurš pats saulainām vecumdienām izvēlās Kanādu – enerģiski un argumentēti centās mums iepotēt Briseles labirintu iemītnieku credo: daudz kritizētajai ES ir ideāls reorganizācijas risinājums, kas pārvarēs visas problēmas un inerces – ja tiek ierobežota egoistisko dalībvalstu suverenitāte un stiprināta federalizācija. Taču kāda jēga būtu struktūras efektīvākai formai, ja tai trūks satura un dvēseles? 

Turklāt eirobirokrātu saldos sapņus izgaisināja britu premjera Deivida Kemerona ultimatīvā vēstule Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam: ir jāveido “brīvu valstu elastīga savienība”, kurā Lielbritānijai nebūs saistoša prasība tiekties "pēc arvien ciešākas savienības" (eiro ieviešanas, Šengenas zonas utt.). Vienalga, paliks Apvienotā Karaliste ES sastāvā vai ne, britu “šantāža” radīs jaunu Eiropas vienotības modeli. Tā efektivitāte būs atkarīga nevis no birokrātiskas reorganizācijas, bet gan no eiropiešu pārnacionālā lepnumā sakņotas vēlmes, mazākais, saglabāt to, kas jau ir kopā sasniegts un nekļūt par pasaules apsmieklu. 

Investēsim Eiropas pašcieņā 

Nelolosim ilūziju, ka pēc dažiem gadiem bēgļi no Sīrijas un Eritrejas masveidā dosies atpakaļ uz dzimteni, kur būs iestājies miers. Latvijai jau tika dota smaga vēstures mācība – Otrā pasaules kara laikā uz Vāciju pārvietoto latviešu vairākums dziļi iesakņojās jaunajās mītnes zemēs, bet tagad tas pats notiek ar tautiešiem, kuri devās strādāt uz bagātākām Eiropas valstīm. “Cilvēki laivās” ierodas uz palikšanu, un Eiropa nedrīkst izlikties to nesaprotam. 

“Jauneiropiešu” iedzīvošanos nevar panākt vienīgi ar finanšu līdzekļiem, ko izlietos pabalstos, patvēruma mitekļos, integrācijas programmās. ES un mītnes valstīm ir jādod bēgļiem tas, ko nevar nopirkt par naudu – lepnums par piederību Eiropai. Lepnums, ko vispirms ir jāizjūt mums pašiem. Tādēļ – kaut vai ar eiropatriotisma PR kampaņām! – vajag “veceiropiešos” reanimēt pašcieņu, lepnumu par savu dzimtu, novadu, valsti, par valstu savienību, par savas tautas un kopējo Eiropas kultūras mantojumu. Drosmi atzīt, ka šī mantojuma neatņemama sastāvdaļa ir diženās viduslaiku katedrāles un necilie krucifiksi lauku ceļu krustojumos – kristietības ideālu atgādinājums. Dalībvalstu iedzīvotājiem ir jāatgūst prasme priecāties par tuvo un tālo ES kaimiņu veiksmēm sasniegumiem, lepoties ar tiem kā savējiem – mācēt saredzēt tur ne tikai ieganstu dabiskai skaudībai, bet arī ieguldījumu kopējā mūsu savienības un Eiropas attīstībā. (Šajā ziņā daudzi politiķi var mācīties no EP vadītāja Martina Šulca patiesi dabiskās eirosolidaritātes.) 

Protams, eiropietim grūti to atzīt, taču mums piemērs ir mūžam spēcīgais “Amerikas sapnis”, kas veido dedzīgi lojālus ASV pilsoņus no arvien jaunām ieceļotāju paaudzēm. 

Viss raksts šeit. 
_________________________________________________________________________________________________________________________

Paldies, ka bijāt kopā ar mums!

Biedrība "Baltijas Forums" pateicas visiem viesiem, kuri šogad piedalījās XX starptautiskajā konferencē "Baltijas Forums". Mums ir liels prieks, ka jubilejas konferencē izdevās pulcēt virkni augsta ranga diplomātu un viesu.

Jau tuvākajā laikā mēs sāksim organizēt nākamo "Baltijas Forumu", kurš ir ieplānots uz 2016. gada maija beigām. Tikmēr piedāvājam Jums atskatīties uz notikušo konferenci. Materiāli jau tuvākajā laikā tiks ievietoti sadaļā "Konference 2015". Jau šobrīd ir pieejama fotogalerija.

_______________________________________________________________________________________________________________________________________________

Žunālistu diskusija

"Vārda brīvība starp propagandas  un kontrpropagandas dzirnakmeņiem"

2015. gada 11. septembrī

2015. gada 11. septembrī, dienu pirms  starptautiskās konferences "Baltijas forums" sākuma,  sadarbībā ar Latvijas Žurnālistu  savienību, norisināsies apaļā galda diskusija “Vārda brīvība starp propagandas  un kontrpropagandas dzirnakmeņiem." Diskusijā dalību jau ir apstiprinājuši žurnālisti un mediju eksperti no Latvijas, Armēnijas, Azerbaidžānas, Gruzijas, Ungārijas, Krievijas un Ukrainas.

Pasākumā tiks nolasīts Olgas Kamenčukas (Krievija) ziņojums: "Kam cilvēki tic? Informācijas pārvaldības īpatnības  politiskās spriedzes apstākļos.”

Diskusijas moderatori - Baltijas foruma direktors Aleksandrs Vasiļjevs un Latvijas Žurnālistu savienības valdes priekšsēdētājs Juris Paiders

Latvijas žurnālistiem un mediju ekspertiem  dalība diskusijā jāpiesaka par pa tālruni 29272361, vai pa e-pastu: office@balticforum.org līdz 10.septembrim plkst. 16.00.

Diskusijas norises laiks - 2015. gada 11. septembris no 10.00 līdz 12.00, vieta - «Baltic Beach Hotel» (Jūras iela 23/25, Jūrmala).

 

_______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

XX ikgadējā starptautiskā konference 
«Baltijas forums»

«ASV, ES un Krievija - jaunā realitāte»

2015. gada 12. septembris 

Baltic Beach Hotel, Jūrmala, Latvija


Atjaunots 07.09.2015
 

Kopš iepriekšējās starptautiskās konferences „Baltijas forums” 2014. gada maijā, situācija pasaulē turpina strauji mainīties, attīstoties nepatīkamā virzienā. Pēdējā ceturtdaļgadsimta laikā starp Rietumiem un Krieviju uzkrātās pretrunas rezultējās ar pilnvērtīgu krīzi, kas kopā ar ieilgušo konfliktu Ukrainā ārkārtīgi apgrūtina drošības pasākumu nodrošināšanu gan reģionālajā, gan globālā mērogā. 

Pēdējo gadu saspringums pieaug vienlaicīgi ar: 

• Ķīnas ekonomiskā un militārā potenciāla pārliecinošu izaugsmi un ar to saistītās konkurences saasināšanos starp ASV un Ķīnas Tautas Republiku;

• Tuvo un Vidējo Austrumu progresējošu destabilizāciju, pretrunu pieaugumu un radikālo noskaņu stiprināšanos islāma pasaulē;

• Eiropas ekonomisko un politisko stagnāciju;

• agrāko pasaules līderu un nozīmīgu virsnacionālo institūtu (G7, SVF, Pasaules banka u.t.t.) lomas pakāpenisku mazināšanos.

Pēdējo mēnešu laikā uzkrāto nestabilitātes faktoru daudzums ved uz to pāreju jaunā kvalitātē ar ārkārtīgi nepatīkamām perspektīvām pat tādā līdz šim salīdzinoši mierīgā reģionā kā Eiropa. Uz to norāda krīzes saasināšanās Ukrainā un tālāka konfliktu eskalācija Tuvajos un Vidējos Austrumos, kas negatīvi ietekmē arī Eiropas teritoriju. 

Šoreiz reģionālās un globālās drošības sistēmas izaicinājumus esošās politiska un militāra rakstura struktūras vairs nevar tik atrisināt bez ļoti nopietniem un savlaicīgiem pūliņiem. Konkrētie ārpolitiskie soļi, ko sper vadošo starptautisko organizāciju vadītāji un lielāko pasaules valstu līderi, bieži vai nu kavējas vai izrādās nepietiekami izšķiroši, vai visbīstamāk – jau sākumā ir balstīti uz kļūdainiem vēstījumiem vai secinājumiem.


Programmas projekts tiek atjaunināts katru dienu


12. septembris, sestdiena 

 

09:00 – 10:00 Dalībnieku reģistrācija
10:00 – 10:30 Konferences atklāšana, uzrunas, ievadvārdi
10:30 – 14:00 Plenārsēde

* uzstāšanās ilgums – līdz 10 minūtēm
** uzstāšanās kārtība tiks precizēts no organizatoru puses atkarībā no viesu izvēlētajām tēmām



Diskusijas dalībnieki: 


 Igors Ivanovs – Krievijas Starptautisko attiecību padomes prezidents, bijušais Krievijas ārlietu ministrs (1998 – 2004) (Krievija)

Tēma: "Lielās Eiropas noriets"
 

Igors Jurgens – “Mūsdienu Attīstības institūta” valdes priekšsēdētājs, “Baltijas foruma” padomes priekšsēdētājs (Krievija)

Tēma: “Integrāciju konflikts Austrumeiropā: noregulējuma iespējas”

 

Martins Vukovičs – bijušais Austrijas Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijā (2003 – 2007) (Austrija)

 

Tēma: “Kā pārvarēt krīzi ES un Krievijas attiecībās”



 Džefrijs Gedmins – Transatlantiskās Atjaunošanas Projekta līdzpriekšsēdētājs Pasaules Attiecību institūtā (ASV)

Tēma: "Prezidenta vēlēšanu kampaņa un ASV ārpolitika: 2016.gada perspektīvas"
 


 Vu Čunsi – Stratēģisko Studiju institūta direktore (Ķīna)





Vlodzimežs Čimoševičs – bijušais Polijas premjerministrs (1996-1997) (Polija)

Tēma: “Fokusēšanās uz ES attiecībām ar austrumu kaimiņiem kontekstā ar Krievijas –  Ukrainas konfliktu”




 Franko Frattini - bijušais Itālijas ārlietu ministrs (2008-2011) (Itālija) 

Tēma: "Kas vieno ES un Krieviju vairāk nekā šķeļ tās"




 Aleksandrs Vešņakovs – Krievijas Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā (Krievija)




Sallija Peintere – Blue Star Strategies, LLC līdzdibinātāja un valdes priekšsēdētāja (USA)





 Viktors Makarovs – Latvijas ārlietu ministra padomnieks (Latvija)





Andris Sprūds – Latvijas Ārpolitikas institūta direktors (Latvija)






 Vjačeslavs Trubņikovs - IMEMO loceklis, armijas ģenerālis, ārkārtējais un pilnvarotais vēsnieks, Krievijas Starptautisko attiecību padomes  viceprezidents  (Krievija)

 Tēma: "Vai "mierīga līdzpastāvēšana" ir savlaicīga koncepcija bijušajiem pretiniekiem?"


Aleksandrs Dinkins – Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta RAN direktors (Krievija)

Tēma: “Jaunās kārtības meklējumi globālās turbulences laikā” 

 

Vincas Justas Paleckis – bijušais Eiroparlamenta deputāts (2004 – 2014) (Lietuva)

Tēma: “Starptautisko organizāciju un lielvalstu atbildība cilvēces iznīcības draudu novēršanā” 



Tamaš Pal – Ungārijas zinātņu akadēmijas Socioloģijas institūta profesors (Ungārija)

Tēma: “Krievijas ārpolitikas sekas: neobismarkeālisma atgriešanās ES politiskajā filozofijā”




Jeļena Teļegina – Krievijas enerģētikas un ģeopolitikas institūta direktors (Krievija)


 Pērs Karlsens – bijušais Dānijas vēstnieks Latvijā, “Baltic Development forum” vecākais padomnieks





 Džošua Volkers – ASV Vācijas Maršala fonda pētnieks (ASV)

Tēma: "Mainīgās tendences no rietumiem uz austrumiem Ukrainas un Tuvo Austrumu krīžu saasināšanās apstākļos"



Jiang Ye - Šanhajas starptautisko stratēģisko pētījumu institūta Globālās pārvaldības institūta direktors (Ķīna)





Sergejs Cipļajevs – Krievijas tautsaimniecības un valsts dienesta akadēmijas Ziemeļrietumu pārvaldes institūta Juridiskās fakultātes dekāns (Krievija)


 


 Li Sin – Šanhajas Pasaules ekonomikas pētniecības institūta profesors, Krievijas un Vidusāzijas pētniecības departamenta direktors (Ķīna)





 Hans Fridrihs von Plocs
– bijušais Vācijas Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijā (Vācija)






Jānis Urbanovičs – “Baltijas foruma” prezidents (Latvija)





11:40 – 12:00
 Kafijas pauze
12:00 – 14:00 Plenārsēdes turpinājums
14:00 – 15:00 Pusdienas
15:00 – 16:00 Plenārsēdes turpinājums
16:00 – 18:30 Diskusija
18:30  19.00 Secinājumi, konferences noslēgums




 

 

Grāmatas

Nākotnes melnraksti

Jānis Urbanovičs
Igors Jurgens
Juris Paiders


Trešā „Nākotnes melnraksti: Latvija" sērijas grāmata aptver Latvijas pēckara vēstures visdramatiskākās lappuses - 1948. - 1955. gadi.
Sīkāk

Raksti

Kā mums nobremzēt karu

Jānis Urbanovičs /
Decembris, 2014


Starptautiskajās attiecībās nākamais 2015. gads un turpmākie nesola neko labu. It īpaši Eiropai. Tātad arī Latvijai un visam Baltijas jūras reģionam, kas no daudzsološa kontinentālā tranzītceļa ir pārvērsts par ziemeļu „frontes iecirkni" jaunā aukstajā karā starp ES un Krieviju. Sīkāk

Seko Baltijas Forumam sociālajos tīklos

Top.LV


 

Created by "TRIALINE"